Latvijas Televīzija, veicot reorganizāciju, turpmāk iecerējusi pieprasīt finansējuma atklātumu no ikviena raidījuma veidotāja. Lai nepieļautu slēptu naudas ietekmi uz saturu, skaidri tiks nodalītas reklāmas un nosaukti sponsori. Lai nošķirtu komerciju no radošā darba, neatkarīgo producentu labākos raidījumus plānots iepirkt par naudu, nevis apmaiņā pret reklāmas laiku. Netiks saglabāti ētera īres jeb komercraidījumi. Ja līdzās budžeta naudai tiks izmantots papildfinansējums, par to tiks paziņots, un no valsts resoriem nepieņems naudu, kas var ietekmēt raidījumu saturu. Gan uz pašu veidotajiem raidījumiem, gan neatkarīgo producentu piedāvātajiem tiks attiecināta vienota redakcionālā atbildība. Televīzijas vadība atzīst, ka būtiska nozīme jauno principu ieviešanā būs sabiedrības atbalstam.

Uldis Grava, LTV ģenerāldirektors: “Visiem ir jāpieņem, ka tas ir normāli, ka mēs to darām. Tas nav jādara pret savu gribu, es gribētu, lai visi vienotos un nāktu mums līdzi palīgā šinī lietā. Mēs veidojam kaut kādu godīgu, taisnīgu zemi, kurā informācija ir patiesa.”

Report.: Mediju eksperti televīzijas paziņojumu uzskata par deklaratīvu.

Sergejs Kruks, LU Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs: “Atgādina kaut kādā veidā Andropova piekopto politiku, kas uzskatīja – ja liks cilvēkiem nākt uz darbu, tad visa situācija uzlabosies.”

Inta Brikše, LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne: “Skan diezgan ideālistiski, un es neredzu veidu un mehānismu, kā tas tiks ieviests dzīvē, jo viens no nosacījumiem, lai šie principi tiktu realizēti, ir drošs finansējums televīzijai. Ja televīzija nesaņem ne budžeta finansējumu, ne abonementmaksas finansējumu, ne arī atbilstoši reklāmas finansējumu, šie principi būs diezgan grūti realizējami.”

Report.: Viens no galvenajiem televīzijas reorganizatoriem Jānis Domburs šādam vērtējumam nepiekrīt.

Jānis Domburs: “Aiz katra punkta ir jau ļoti konkrēti darbi, konkrēti raidījumi, konkrētas programmu pārmaiņas. Neliela problēma īsākā vai ilgākā laikā būs redzama programmā, kas mainās un kas nemainās.”

Report.: Jaunie principi tomēr nebūs ieviešami administratīvām metodēm, uzskata eksperti.

Sergejs Kruks: “Žurnālistam nevajadzētu un nedrīkstētu kaut ko aizliegt, tam pašam ir jāsaprot, ka viņam jāstrādā saskaņā ar profesionālām un ētikas normām. Žurnālisti to nedara, pārdodas un taisa maksas raidījumus, tas liecina par krīzi žurnālistikā.”

Inta Brikše: “No žurnālistikas pašas puses nebūs šīs apziņas, kā šķirt reklāmu no žurnālistikas un cik ir stingri jānostājas pret jebkādiem iespaidiem, tad situācija nemainīsies.”

Report.: Bez tam eksperti norāda arī uz jauno principu pretrunām ar likumdošanu, ko televīzijas vadība nenoliedz.

Jānis Domburs: “Es domāju, tas galvenais ir, ka mūsu mērķis ir parādīt, ka gribam panākt attīstību žurnālistikas darbā LTV kā medijiem. Protams, var likties, kā visu laiku nebija naudas un tagad pēkšņi varēs kaut ko darīt, tad izrādās - tā nauda ir, tas mērķis ir parādīt, ka var sākt attīstīt žurnālistiku un mediju saturu. Un uz tā pamata teikt, vai tad šī televīzija nav pelnījusi, lai Latvijas valsts vai Latvijas sabiedrība finansētu to mazliet labāk.”

Report.: Žurnālisti šai procesā nekādi netikšot ierobežoti. Gruži pretēji, tikšot atbrīvoti no sponsoru iegribām.