“Panorāmas” rīcībā nonākušais Tieslietu ministrijas atzinums par Repšes valdības slēgto "Lattelekom" mierizlīgumu neuzrāda tās valsts nozagšanas pazīmes, par kurām runā Induļa Emša valdība. Gluži otrādi, atzinuma gatavotāji norāda, ka dokumentos atrodami tautpartijnieka Aigara Kalvīša savulaik vadītās darba grupas nodomi, kas ļautu "TeliaSonera" privatizēt "Lattelekom" un "Latvijas Mobilo telefonu" par nepamatoti lētu cenu.
Nedēļas nogalē “Neatkarīgā Rīta Avīze” daļēji publicējusi līdz šim par konfidenciālu uzskatīto vienošanos ar "TeliaSonera", kas izbeidz spekulācijas ap to, vai mierizlīgums bijis izdevīgs vai ne. Kā norādīts Latvijas Televīzijas rīcībā esošajā Tieslietu ministrijas atzinumā par līdz šim slepeno tiesvedību, Andra Bērziņa Ministru kabinets 2001.gada 2.oktobrī pilnvaro ekonomikas ministru A.Kalvīti runāt ar akciju sabiedrību “Tilts Communications” par mierizlīgumu (..) un piekrīt, ka mierizlīguma ietvaros tiek pārrunāta SIA “Lattelekom” un SIA “Latvijas Mobilais telefons” valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšana.
Dažus mēnešus vēlāk valdībai Kalvīša darba grupa iesniedz izlīguma paketi, kas saskaņā ar advokātu biroja "Clifford Chance" atzinumu paredz Latvijas valstij piederošo LMT un "Lattelekom" kapitāldaļu pārdošanu skandināvu koncernam "TeliaSonera" par līdz 23 miljoniem latu zemāku cenu salīdzinājumā ar to patieso vērtību.
Turklāt Kalvīša vadītajās sarunās prasības attiecībā uz turpmāko telekomunikāciju tīkla modernizāciju Latvijā skandināviem bija visai vājas.
Interesanti, ka Kalvītis tieši šos punktus, nu jau gan kā trūkumus, norādīja, kritizējot Repšes valdības noslēgto mierizlīgumu.
Viens no 3.marta slēgtās vienošanās parakstītājiem, bijušais tieslietu ministrs Aivars Aksenoks norāda, ka, pārņemot sarunu procedūru un dokumentāciju no Bērziņa valdības, redzējis arī versiju divu vispelnošāko uzņēmumu valstij piederošās akcijas pārdot par sviestmaizi.
“Neatkarīgās Rīta Avīzes” publicētais Latvijas un skandināvu koncerna daļējs mierizlīguma un sadarbības memoranda pilns teksts, kura autentiskumu ministru prezidents Indulis Emsis nedz noliedz, nedz apstiprina, kliedē jelkādas turpmākas spekulācijas ap šo tēmu.
Repšes valdība ir panākusi, ka Latvija un skandināvu īpašnieki izbeidz pirms četriem gadiem sākto tiesvedību par desmitiem miljonu prasību summām. "TeliaSonera" vienīgi samaksā Latvijai 1 miljonu. Turklāt mierizlīgumā skaidri pateikts, ka tā nosacījumus nevar grozīt un no tiem atteikties.
Līdzās mierizlīgumam Latvija un "TeliaSonera" slēdz arī sadarbības memorandu: ja Latvija tuvākajā laikā nolemj "Lattelekom" un LMT daļas pārdot "TeliaSonera", tā papildus nopelna 9 miljonus. Taču šī apņemšanās skandināvu priekšā Latvijai nav obligāta. Tas pilnībā atspēko tieslietu ministres Vinetas Muižnieces teikto par "TeliaSonera" priekšrocībām privatizācijā, mierizlīguma spēka zaudēšanu, nepildot sadarbības memorandā norādīto, un jaunu tiesāšanos, ja "TeliaSonera" kārotās daļas LMT un "Lattelekom" Latvija neatdod.
Būtiski, ka pēc līdzšinējo slepeno dokumentu publicēšanas Vineta Muižniece atteica interviju Latvijas Televīzijai, aizbildinādamies, ka viss jau ir ticis medijiem iepriekš pateikts. Tādējādi viņa neatsauc presei teikto, ka Latvijas puses advokāti "Cliford Chance" it kā pievīluši Latviju, jo izredzes uzvarēt tiesvedībā solījuši ļoti labas. Muižnieces vadītās ministrijas atzinumā gan norādīts, ka "Clifford Chance" pastāvīgi brīdinājis par riskiem tiesvedības procesā, un nav noliegts, ka Latvijai varēja arī nākties samaksāt skandināvu prasītos 80 miljonus.
