Rīgā kādā dzīvoklī nozagta tūkstošus vērta latviešu mākslinieka glezna. Pēc sākotnējās versijas tiek pieļauts, ka tā ir vecmeistara Jaņa Rozentāla ziemas ainava. Nozagtie latviešu mākslinieku darbi nereti tiek meklēti pat ar interpola starpniecību. Vēsturē ir gadījumi, ka garnadži tiek notiesāti, taču vērtīgo mākslas darbu tā arī nav izdevies atrast.
Gaļinas dzīvokli Kurzemes prospektā nozieguma veicēji uzlauzuši nedēļas nogalē viņas prombūtnes laikā. Kopā ar citām mantām paņemta arī par trim tūkstošiem savulaik novērtētā glezna.
Tagad vietā, kur zelta rāmī austoša saule apmirdzēja aizsalušu upi un vientuļu laivu, rēgojas tikai kaila nagla. Gaļina rāda garnadžu atstāto gleznas rāmi un stāsta, ka arī mākslas darba sertifikātu, kas apliecina tā vērtību, nozieguma pastrādātāji paņēmuši līdzi. Viņa darbu iegādājusies par trim mēnešalgām no kādreizējās Ļeņina ielas kaimiņienes. Policijai šobrīd par notikušo ir divas versijas.
Šobrīd policijas pirmais darbs - atjaunot sertifikātu, lai noskaidrotu, vai tas tiešām bijis Rozentāla darbs. Ja būs nepieciešams, tiks piesaistīts arī interpols, jo Latvijā šos darbus pārdot zagļi reti kad riskē. Gadā tiek nozagtas aptuveni 2–3 vērtīgas gleznas, galvenokārt no privātiem dzīvokļiem. Taču ir arī gadījumi, kā juveliera Oļega Auzera gandrīz miljonu vērtais sudraba kauss, par kura nozagšanu 1997. gadā tika notiesātas četras personas, taču pats vērtīgais mākslas priekšmets joprojām ir starptautiskā meklēšanā. Kaut arī tādu latviešu vecmeistaru kā Rozentāls, Purvītis gleznu vērtība var sasniegt 20 tūkstošus latu, pašmāju lielākie antikvariāti izvairās no zagtu mantu uzpirkšanas.
Vērtīgo darbu jaunie īpašnieki bez tiesas sprieduma tos atsakās atdot, tāpēc neatgūts joprojām ir arī Londonas izsoļu namā "Christies" par diviem tūkstošiem mārciņu pārdotais Aleksandra Apsīša akvarelis “Ārsts un viņa pacients”. Ja Gaļinai nozagtā glezna atradīsies, viņa to gatava pārdot muzejam, lai viņu neviens nevajātu.
