Nerimstošā apetīte pēc naftas pasaulē atkal likusi strauji kāpt naftas cenām. Šonedēļ barels naftas biržā maksā jau 50 ASV dolāru, kas ir lielākā cena pēdējo 25 gadu laikā. Tirgotāji augstās cenas saista ar nemierīgo situāciju pasaulē un teju izsmeltajām naftas ieguves iespējām. Tomēr dažas valstis sola naftas ieguvi palielināt. Kamēr pasauli satrauc iespējamā ekonomikas lejupslīde inflācijas dēļ, naftas ražotāji berzē rokas, jo straujais cenu kāpums viņiem nodrošina iepriekš nepieredzētu peļņu.
Triecieni nemitīgi turpinās – tā situāciju pasaules naftas tirgū raksturojis kāds enerģētikas eksperts, norādot, ka jēlnaftas cena, visticamāk, kāps arī turpmāk. Šobrīd melnā zelta cena gada laikā pieaugusi par 30 procentiem, Ņujorkas biržā sasniedzot 50 dolārus par barelu. Straujajam lēcienam ir daudz iemeslu. Pirmkārt - lielais naftas pieprasījums.
Tā Ķīnā tas pieaudzis par 20 procentiem. Un eksperti lēš, ka pieprasījums nemazināsies vēl pāris gadus. Otrkārt – būtiski naftas cenas ietekmējusi arī nestabilā situācija pasaulē. Šobrīd bažas izraisa nemieri Nigērijā, kas ir piektā lielākā naftas eksportētājvalsts. Tā bažās par darbinieku drošību, piemēram, "Shell" jau atsaukusi daļu darbinieku un naftas ieguve loģiski samazinās. Tāpat savu artavu cenu kāpumā devusi arī nestabilā situācija Irākā un Krievijas koncerna "Jukos" krīze, kas liek šaubīties par regulāru naftas eksportu no abām valstīm.
Treškārt – savu roku pielikusi arī dabasmāte. Amerikas Savienotajās Valstīs nesenā viesuļvētra "Ivans" daļēji pārtrauca naftas ieguvi Meksikas līcī. Arī kopējie OPEC naftas ieguves apjomi ir sasnieguši maksimālo atzīmi. Tādējādi situāciju naftas tirgū eksperti sauc par nestabilu un nokaitētu, bet melnā zelta stabilie eksportētāji gūst simtiem miljardu dolāru lielu peļņu. Piemēram, Persijas līča valstis tuvāko trīs gadu laikā plāno aptuveni 200 miljardus dolāru ieguldīt valstu attīstībā, bet Krievijā ekonomiskā situācija šobrīd ir labākā kopš Padomju Savienības laikiem. Līdzīgi arī Venecuēlā, kuras prezidents Hugo Čavess naftas naudu izlietojis sociālās situācijas uzlabošanai, tā vairāk gan domājot par politiku, ne valsts ekonomisko attīstību.
Vērtējot naftas cenas svārstību ietekmi uz Eiropas Savienības valstu ekonomiku, Eiropas centrālā banka pauž bažas, ka vecā kontinenta ekonomisko augšupeju tas varētu bremzēt. Savukārt Latviju, pēc ekspertu prognozēm, cenu kāpums varētu sasniegt pēc vairākām nedēļām, kad kārtējo reizi varētu pacelties degvielas cenas.
