Ministre norāda, ka Latvijā starp 22 gadus vecajiem jauniešiem tikai 71 procentam ir vidējā izglītība. Savukārt tepat kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā - aptuveni 80 procentiem. Ina Druviete uzskata, ka, neiegūstot vidējo izglītību, cilvēkiem ir daudz grūtāk konkurēt darba tirgū. 21.gadsimtā izglītības jautājums ir jautājums par valsts nākotni. Viņa gan atzīst, ka, pat nosakot vidējo izglītību par obligātu, daļa jauniešu neiegūs pat pamata.

Ina Druviete: „Ja cilvēks vēlas, viņš demokrātiskā valstī var izglītību neturpināt, bet tad cilvēkam un visai sabiedrībai ir jāapzinās, ka viņa nākotnes izredzes būs ierobežotas un valstij būs ļoti grūti uzņemties atbildību par cilvēkiem, kas savas zemās izglītības dēļ nevarēs atrast sev vietu dzīvē.”

Report.: Iespējams, ka, ieviešot jauno sistēmu, varētu tikt lietota savdabīga „rungas un pīrāga metode”, proti, skolām piešķirs papildu finansējumu, bet tiem, kas ne par ko nevēlēsies iegūt vidējo izglītību, tiktu liegta iespēja par valsts naudu, piemēram, iziet pārkvalificēšanās kursus. Skolas ministres ieceri uztver pozitīvi, vien piebilstot, ka mehāniska izglītības uzspiešana nebūtu pareiza. Jauniešiem vidusskolā būtu jārada plašas izvēles iespējas padziļināti mācīties tos priekšmetus, kas viņus interesē.

Andris Prikulis, Rīgas 3.vidusskolas direktors: „Ja bērnam uzspiedīs, viņš tiks 10.klasē pievests pie skolas un teiks "mācies", rezultāta nebūs. Tur būs nomocīti tikai skolotāji, tur būs paši bērni nomocīti, ģimenes nomocītas, jo, ja viņš nevarēs tanī jomā mācīties un izvēle būs maza, tad tas nav pareizais ceļš.”

Report.: Jāpiebilst, ka arī ministre neliek akcentu uz spēka metodēm, arī viņas iecere ir radīt jauniešos un viņu ģimenēs lielāku interesi mācīties vidusskolās. Druvietes sapnis ir katru gadu palielināt vidējās izglītības ieguvēju skaitu par vienu līdz diviem procentiem.