Uz paveikto desmit gados šonedēļ atskatījās Naturalizācijas pārvalde. Tās pastāvēšanas laikā naturalizējušies vien 85 tūkstoši nepilsoņu, un valstī joprojām ir gandrīz pusmiljons cilvēku, kuriem kabatā ir nepilsoņa dokuments. Gausais naturalizācijas process tiek skaidrots ar to, ka daudziem joprojām ir psiholoģiski grūti pieņemt, ka Latvijas pilsonību viņiem nepiešķir automātiski. Bez tam daudzi joprojām nepārvalda latviešu valodu. Speciālisti pat saka - pilsonības pretendentu latviešu valodas un vēstures zināšanas šobrīd ir sliktākas nekā naturalizācijas pirmsākumos.
Naturalizācijas pārvaldes Metodikas un eksaminācijas centra auditorijā sapulcējušies ļaudis, kuri grib kļūt par Latvijas pilsoņiem. Lai iegūtu zilo pasi, viņiem jānokārto latviešu valodas un vēstures pārbaudījums. Lai apjaustu savu zināšanu līmeni un gatavību eksāmenam, reizi mēnesī topošie pilsoņi var mēģināt izpildīt testu. No šodien atnākušajiem 15 cilvēkiem tikai trīs ir vīrieši. Gan gados jaunākie, gan vecākie izskatās uztraukušies. Vispirms viņi saņem uzdevumu lapas klausīšanās un lasīšanas testam. Tad tiek ieslēgts audioieraksts.
Pēc klausīšanās seko lasīšanas tests, kur jāizlasa teksts un no piedāvātajiem atbilžu variantiem jāizvēlas pareizais. Nākamais ir rakstudarbs. Šoreiz pretendentiem jāaizpilda anketa un jāuzraksta vēstule. Kad tas paveikts, referenti ņem rokās sarkano pildspalvu un katram individuāli izskaidro kļūdas.
Neuzmanība, trūkstošas garumzīmes, nepareizi locījumi un jēdzienu neizpratne – tās ir tipiskākās kļūdas, ko pieļauj pretendenti. Tagad, kad Svetlana ir pārbaudījusi savu latviešu valodas prasmi un pārliecinājusies, ka eksāmens nebūs nekas briesmīgs, jauniete pēc divām nedēļām iecerējusi kārtot īsto pārbaudījumu.
Irīnas kundze ir pārliecināta, ka viņai izdosies sekmīgi nokārtot naturalizācijas eksāmenu. Pagājušajā gadā latviešu valodas un vēstures pārbaudījumu nokārtoja vairāk nekā 70 000 nepilsoņu. Pirmajā reizē tas neizdevās apmēram 10 procentiem pretendentu. Lilita Danga, kura ar vērtēšanu nodarbojas jau 10 gadus, stāsta, ka pilsonības zināšanas kļūstot sliktākas, ja salīdzina ar naturalizācijas pirmsākumiem.
Pārsteidzoši, ka vēstures un Satversmes jautājumos visbiežāk kļūdās jaunieši, kuriem šīs lietas vajadzētu zināt, jo tās māca skolā. Tiek prognozēts, ka nākamo 10 gadu laikā nepilsoņu skaits saruks līdz 130 tūkstošiem. Būs palikuši galvenokārt gados vecāki cilvēki, kuri slikti pārvalda latviešu valodu un nejūt vajadzību naturalizēties. To Naturalizācijas pārvalde nekādi nevar ietekmēt, taču valsts varētu mudināt pilsonībai pieteikt bērnus un aicināt naturalizēties gados jaunos vīriešus, kuriem vairs nedraudēs iesaukšana armijā.
