Šodien tepat Rīgā sākās tiesas prāva, kurai precedenta, iespējams, nav visā Eiropā. Kasparu Petrovu apsūdz par 38 slepkavībām, 8 slepkavības mēģinājumiem, kā arī zādzībām un laupīšanām. Viņa upuri bija sirmgalvji un tikai sievietes. Viņas tika nožņaugtas mantkārīgos nolūkos. Pats Kaspars Petrovs apgalvo, ka nav gribējis nogalināt, taču prokurore zina teikt, ka sieviešu slepkavošana ir kļuvusi viņam par darbu.
Paveras durvis un Kasparu Petrovu ieved tiesas zālē. Jauns vīrietis, tikai 28 gadus vecs, taču viņam celtā apsūdzība ir baisa – pusgada laikā viņš nogalinājis 38 sirmgalvjus, vēl astoņas sievietes izdzīvoja. Dienā dažkārt notika vairākas slepkavības. Šodien dažiem cietušajiem, ieraugot cilvēku, kurš atņēmis viņu tuvajiem dzīvību, nervi neiztur, pārdzīvojumi pārāk lieli, tas ir sāpīgi.
Anita Bērziņa, cietusī: „Es iegāju, mana mamma guļ uz grīdas. Domāju, ka mamma mirusi, tomēr 86 gadi. Tad izsauca uz prokuratūru un saka, ka manai mammai ir palīdzēts nomirt.”
Report.: Kaspars Petrovs savus upurus izvēlējās nejauši, iegāja kādā mājā un izvēlējās durvis, pie kurām pieklauvēja. Tas parasti bija dienas vidū, kad parasti mājās ir sirmgalvji. Viņš teica, ka nākot pārbaudīt gāzes skaitītājus. Sirmās kundzes pašas mājās ielaida slepkavu, to pat nenojaušot; kad viņš paskatījās skaitītājus un kad dzīvokļa saimniece bija pagriezusies pret viņu ar muguru, viņš paņēma dvieli un ar to sāka žņaugt sievieti. Kad viņa saļima, tad aplaupīja. Guvums bija no dažiem desmitiem līdz trim tūkstošiem latu, dažreiz aizgāja arī ar tukšām rokām. Dodoties prom, Petrovs aizslēdza dzīvokļa durvis no ārpuses un atslēgas izmeta.
Petrovs atzīst, ka ir uzbrucis un aplaupījis cietušos, taču nevienu nav gribējis nogalināt. Lielākā daļa sirmgalvju bija apglabāti kā dabiskā nāvē miruši. Reti kam ienāca prātā, ka sievietes ir nogalinātas.
Lūcija Grāvere, cietusī: „Viņa gulēja, viņai bija asinis. Visi pārējie domāja, ka viņa ir insultā nomirusi.”
Report.: Par lielo upuru skaitu uzzināja tikai no paša Petrova stāsta, ka viņam šie upuri rādījušies sapņos. Viņš vaļsirdīgi atzinās un stāstīja par nozieguma apstākļiem, līdz ar to arī pietuvinot sevi mūža ieslodzījumam vai arī cietumsodam no desmit līdz 20 gadiem.
Evita Upeniece, prokurore: „Ir atklātas vairākas slepkavības. Viņš domāja, ka tas nākamais skaits atvieglos viņa sirdsapziņu, ka viņam būs vieglāk.”
Nikolajs Kumačevs, cietušais: „Tik daudz cilvēku nogalinājis... 20 gadi - tas ir par maz.”
Irēna Semjonova, cietusī: „Es pat nezinu, kā var tik briesmīgas lietas darīt. Lai viņš lūdz Dievu un Viņš piedod.”
Report.: Petrovs šodien stāstīja, ka pirms sešiem gadiem ieradies Rīgā, lai sāktu labāku dzīvi. No Liepājas aizmucis, jo nav gribējis nodzerties. Kāpēc sācis zagt un slepkavot, nespēj paskaidrot. Prokurore domā, ka tāpēc, ka nebija pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
Evita Upeniece: „Nevienam nebija jausmas, kā viņš šo naudu iegūst. Viņa draudzene domāja, ka viņš piestrādā kaut kādus gadījuma darbus. Iespējams, ka viņš to arī darīja, bet laika gaitā šī nodarbošanās arī kļuva par viņa tā kā darbu.”
Report.: Petrovu raksturo kā nosvērtu, ar asu prātu. Māte ar dēlu nekontaktējoties, tēvs gan, viņš audzis daudzbērnu ģimenē. Advokāts pieļauj, ka Kaspara Petrova rīcības iemesli ir meklējami pagātnē, bērnībā.
Kāpēc viņš tieši pret sievietēm vēršas? Māte bija ieslēgusi viņu telpā, nedevusi ēst un likusi viņam mācīties priekšmetus, kas viņam nav bijuši mīļi. Varbūt viņam arī tas...
Report.: Ja Kasparu Petrovu tiesa atzīs par vainīgu, viņš Latvijas vēsturē ieies kā cilvēks, kurš izdarījis visvairāk slepkavību.
