Šajā pirmsvēlēšanu laikā, kad partijas Latvijā atkal ar dāsniem solījumiem mēģina iekarot potenciālo vēlētāju sirdis, Eiropas statistiķi secinājuši, ka Latvijā partijām uzticas tikai seši procenti iedzīvotāju. Citās Eiropas Savienības valstīs šis rādītājs ir vismaz trīs reizes augstāks. Skeptiskāki par latviešiem ir tikai poļi. Pēc analītiķu domām, zemais uzticības reitings partijām liecina, ka pilsoniskā sabiedrība Latvijā vēl tikai top.
Eiropas Komisijas veiktā sabiedriskās domas aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji neuzticas politiskajām partijām. Zems uzticības rādītājs ir arī valsts varai. Savukārt lielāko uzticību bauda masu mediji. Parlamentam uzticas 21% iedzīvotāju, valdībai – 26%, bet, piemēram, televīzijai – 69% sabiedrības. Baznīcai uzticas 43% iedzīvotāju, apmēram tikpat policijai.
Raugoties uz kopējo Eiropas Savienības ainu, redzams, ka visvairāk cilvēku partijām uzticas Dānijā – 39%. Savukārt Latvijā politiskajām partijām tic tikai 6% iedzīvotāju. Vēl aizdomīgāk uz partijām skatās vienīgi poļi. Polijā partijām tic 5% iedzīvotāju. Arī Baltijas valstu vidū Latvijai rādītāji ir viszemākie. Tāpēc daudziem sabiedrībā nav priekšstata par to, kas īsti ir labēja, centriska vai kreisa partija.
Turklāt Latvijā politiskās partijas tiek uzskatītas par ekonomisko grupējumu politiskās varas ieroci.
Latvijā no visām Eiropas Savienības valstīm ir viszemākais atbalsts armijai – tikai 49%. Pat kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā - armijai tic daudz vairāk cilvēku. Savukārt īsta rekordiste ir Somija, kur bruņotajiem spēkiem uzticas pat 91% iedzīvotāju. Taujāti par iemesliem, kāpēc tad Latvijas sabiedrība neuzticas savai armijai, pētījuma autori saka – daudziem nav informācijas par bruņotajiem spēkiem. Latvijā vērojama arī mazāka uzticēšanās policijai un tiesu varai nekā citur Eiropas Savienībā. Policijai tic 40 procenti, bet tiesai - 34% iedzīvotāju. Tas, pēc ekspertu domām, izskaidrojams ar sabiedrības priekšstatu, ka šīs institūcijas ir korumpētas un reizēm pieņem neadekvātus sodus un spriedumus. Pēdējo gada laikā par aptuveni procentu (no 44 – 43 procentiem) sarucis atbalsts arī baznīcai un reliģiskajām organizācijām. Tas tiek saistīts ar atsevišķu konfesiju iesaistīšanos politiskajā dzīvē.
