Tie, kam uz darbu agri jāceļas, pavisam drīz varēs stundiņu ilgāk pasnaust. Jau šo svētdien laikrāžus jāgriež stundu atpakaļ.
Vai pulksteņa griešana kaitē veselībai? (86)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
LNT seja Ilmārs Roķis darba dienu sāk četros no rīta. Raidījumam „Tautas balss” Ilmārs stāsta, ka jau ir pieradis pie agrajiem rītiem.
„Es jau vispār esmu pūce un ātrāk par pusnakti nevar aiziet gulēt, bet izrādās nav problēmas piecelties četros piecpadsmit,” saka Roķis, piebilstot, ka pēc pulksteņa griešanas tomēr varēs stundiņu ilgāk pagulēt.
Ar stundu griešanu viņam visādi kuriozi sanākuši, reiz gadījies aizbraukt uz darbu nelaikā: „Pirms gadiem kļūdījos un divas stundas ātrāk aizgāju uz darbu. Nepareizā virzienā to pulksteni pārgriezu.”
Par nemainīgu laiku ir gatava cīnīties kandavniece Zigrīda. Ja vajadzēs, iešot pat piketēt: „Es to nevaru ciest! Es pārdzīvoju, es kādu mēnesi rēķinu, cik pēc vecā tagad laiks. Padomju laikā jau protestējām par to, ka negribam laika grozīšanas.”
Vai tiešām viena stundiņa šur vai tur var sabojāt veselību, „Tautas balss” vaicāja miega dakterim Jurim Svažam.
„Tā viena stunda būtiski neietekmēs veselību. Normāli cilvēks pēc visiem pētījumiem spēj pielāgoties apmēram par vienu stundu izmaiņu diennaktī,” saka ārsts.
Tomēr laika grozīšanai var sagatavoties jau iepriekš: „Pāris nedēļas iepriekš varētu gatavoties, pulksteni par 15minūtēm novirza vēlamā virzienā, to dara divas trīs dienas, tad pieliek klāt vēl 15 minūtes.”