Iespējams, ka mūsu nākamais stāsts ir vēl viens iemesls, kāpēc, piemēram, Ivars Godmanis varētu arī nebūt premjers. Viņa vadītajā Iekšlietu ministrijā darāmā vēl ir gana daudz. Divu mēnešu laikā par bēgšanu no policijas konvoja auto uzzinām divas reizes. Vispirms no dzelžainā tvēriena izlauzās drošībnieks Edgars Gulbis, šonedēļ uzzinājām, ka ne mazāk grūti pārvarēt restotu barjeru bijis Justīnes Legzdiņas slepkavam, kurš skraidījis pa Siguldas ielām.
Noklaudz durvis un prom ir - konvojētais izbēg no cietuma uz riteņiem. Ne rokudzelži, ne restotās dzelzs durvis nav šķērslis. Pa Siguldas ielām bēg varmāka, kurš šā gada pavasarī Rīgas rajona Inčukalnā izvaroja un nogalināja meiteni. Sešas reizes sodītajam draud mūža ieslodzījums. Līdz šim cietuma kartotēkā par viņu nebija ieraksta - tendence uz bēgšanu.
Sabiedrība tikai tagad uzzināja, ka viņa mukšana notikusi jau pirms četriem mēnešiem - augustā. Uzzināja ne tāpēc, ka policija būtu vaļsirdīgi visu izstāstījusi. Likumsargi klusēja. Tas tapa zināms, kad prokuratūra aizturētajam uzrādīja galīgo apsūdzību - slepkavībai bija pieskaitīta arī bēgšana.
Rekonstruējam, kā tas viss notika. 22. augustā 11 no rīta Siguldas tiesā lemj par varmākas drošības līdzekļa - apcietinājuma pagarināšanu. Tāpēc Gundaru no Centrālcietuma Rīgā konvojē uz Siguldas tiesu. Ceļā konvojs pavada aptuveni stundu. Dažas minūtes pirms tiesas sēdes sākuma konvoja automašīna piebremzē, lai iebrauktu pa tiesas nama vārtiem. Šo mirkli apcietinātais izmanto - izlec no auto. Policisti neapjūk. Viens no abiem likumsargiem metas ķert.
Teorētiski policists uz izbēgušo varēja arī šaut. Saskaņā ar instrukciju, ja bēgšana notiek no braucošas automašīnas, ieroci lietot var bez brīdinājuma šāviena gaisā. Tātad šaut varēja tiešā mērķējumā. Tomēr policistam bija bail kļūdīties.
Konvojētais bēdzis cauri Siguldas centram uz šosejas pusi. Par laimi, iesaistoties papildspēkiem, mucēju notvēra. Viss notika ātri.
Tiesā konvoja kavēšanos pat lāgā neviens nepamanīja. Par notikušo Rīgas rajona policija ierosināja dienesta izmeklēšanu. Pēc konstatētā - Šerloks Holmss savam pāriniekam Vatsonam teiktu: "Elementāri."
Rokudzelžiem šajā gadījumā nebija noteicošais faktors. Ja arī tie būtu salūzuši, konvojētais jebkurā gadījumā būtu palicis aiz restēm. Bet izrādās, ka konvoja automašīnā konstatēts brāķis. Nav jābūt Terminatoram, lai no dzelzs būra izkļūtu. Policija pie busiņiem tika šā gada janvārī. Auto izdalīja Latvijas Policijas pārvaldē.
Likumsargu autobāzes priekšnieks ir pārliecināts, ka mums demonstrētais auto ir palicis vienīgais neuzlabotais variants. Rīgā defekts novērsts astoņām automašīnām. Viņš cer, ka arī rajonos ir viss kārtībā. Lai gan pārbaudījis to neviens neesot. Iekšlietu ministrijā informēja, ka busiņus policijai piegādājis "Baltic Motors", tomēr sankcijas neviens pret kompāniju nevērsīšot.
Tomēr ir vēl kāda lieta, kurai likumsargi nebija pievērsuši uzmanību. Teorētiski konvoja auto aizmugurējās durvis var attaisīt tikai no ārpuses. Tomēr noziedznieku pārvadātājam ir atstāta ražotāja paredzētā rezerves izejas poga. Un tas nozīmē, kad restotās durvis ir atmūķētas, bez problēmām varēja attaisīt arī automašīnas ārdurvis. Tagad arī šis caurums automašīnās esot noslēgts.
Dienesta izmeklēšanā izvērtējot bēgšanas lietas apstākļus, policistus nevainoja. Arī par to, ka konvojēšanas automašīnas izrādījās nepiemērotas noziedznieku vešanai, neviens atbildību nav uzņēmies. Tāpat noskaidrojies, ja dienesti būtu savstarpēji labāk sadarbojušies, varmākas nodomi policistam būtu jau laikus zināmi.
Neoficiāli, bet no drošiem avotiem zināms, ka Justīnes slepkavas bēgšanas mēģinājums Valsts policijas vadībai nemaz nebija zināms. Šefi nebija informēti. Tikai tagad viņi ar apstākļiem iepazīstoties.
