„Kamēr man nepalika 35 gadi, es atklāti varu pateikt – man bija „pofig”. Es divas dienas padzīvošu, varu mirt. Bet pēc tam es aizdomājos, ka tā turpināt nevar.”

Tā saka Juris - izbijis narkomāns ar augstāko izglītību un trīsdesmit gadu lietotāja stāžu, kurš aizvien atzīst narkotiku atkarību un ir metadona programmas dalībnieks.

Savulaik pēc skolas beigšanas izaudzējis garus matus, pievienojies hipiju kustībai, daudz lasījis, bet arī sācis lietot opiātus. Lielākā daļa piecdesmitgadīgā Jura draugu, ar kuriem viņš pirms daudziem gadiem sācis lietot narkotikas, tagad ir miruši. Ģimene izjukusi. Juris zina stāstīt, ka šodien Rīgā narkotiku apjoms tikai palielinās, bet narkomānu vidējais vecums – samazinās. Un grāmatas neviens narkomāns vairs nelasot.

Juris pats jau piecus gadus strādā ar atkarīgajiem – atbalsta centrā „Dialogs” maina šļirces, izdala prezervatīvus un informāciju par palīdzības iespējām.

Juris: "Es savam ienaidniekam nenovēlētu tādu dzīvi, kāda ir narkomānam."

Apdullinošu vielu pieejamību apstiprina arī kāds puisis, kurš jau ilgstoši lieto amfetamīnu, bet aptiekā par diviem latiem varot nopirkt arī kādu bezrecepšu medikamentu, ko pat „vārtrūmes apstākļos” viegli pārtaisīt par narkotikām. Šo zāļu nosaukumu nepopularizēsim, bet murgainais efekts no tām esot šāds...

Anonīms narkomāns: "Tev ir labi. Tu ātri skrien. Tev ir domas. Tas paātrina tavu gaitu."

Taču vēlāk, braucot uz notikumu vietām, policisti redz šādas ainas - līķus, kas no narkotiku pārdozēšanas palikuši pie sava auto stūres, nopuvušus ķermeņu locekļus narkomānu midzeņos, narkotiku delīrija vājprāta murgus.

Narkotiku apkarošanas biroja vadītājs Kārlis Dombrovskis apstiprina, ka narkotiku apjoms Latvijā ir liels. Situācija tiekot kontrolēta, esot labāka nekā Amsterdamā vai Dublinā, kur narkotikas piedāvā uz ielas, taču apmierinoša nav.

Dramatiski palielinājies narkotiku apjoms. Policija vien konfiscējusi heroīnu trīs reizes vairāk, kokaīnu pat piecpadsmit reizes vairāk. Vairāk esot arī lietotāju, jo narkotikas kļuvušas pieejamākas – cilvēkiem vairāk naudas un vairāk to, kas iesaistās narkotiku pārdošanā. Tirgojot ne vien, piemēram, bijušie cietumnieki, bet arī jaunieši, kuriem, ietekmējoties no mūzikas klipiem vai filmām, šī nodarbe liekas cienījama.

Kārlis Dombrovskis: "Salīdzinot kā vecos laikos Padomju Savienībā bija spekulācija ar mantām – čībām. Tie, kas varēja dabūt čības, tie bija baigie autoritātes - pie šitiem var iegādāties! Tāpat arī daudzi jaunekļi vienkārši iesaistās, lai būtu tusiņā."

Narkotiku biznesu atšķirībā no laika pirms desmit gadiem tagad kontrolējot organizētā noziedzība, jo tas ir viens no ienesīgākajiem nelegālajiem rūpaliem. Un tas narkotiku apkarotājus uztraucot visvairāk. Nekādas pašdarbības šajā lauciņā vairs neesot. Konkretizēt Latvijas narkobaronus Dombrovskis baidās.

Kārlis Dombrovskis: "Ja es kaut ko pateikšu vairāk, es negribu rīt atrasties uz tiesas beņķa par to, ka esmu nosaucis."

Praktiski visi narkotiku noziegumi tiekot atklāti ar smagu operatīvo un izmeklēšanas darbu. Viena lieta esot tas, ko apkarotāji zina, cita – pierādīt kāda, piemēram, narkodīlera vainu.

Kārlis Dombrovskis: "Visvairāk laikam traucē tas, ka šis vēl samērā jauna veida noziegums. Mēs nezinām visas tendences. Mēs vēl arī tikai mācāmies."

Aizvien vairāk narkotikas izplatoties arī Latvijas laukos. Muļķīgu piemēru bieži vien parādot ne tie sliktākie cilvēki.

Kārlis Dombrovskis: "Atbrauc normāls cilvēks studēt, mācīties uz Rīgu. Pamēģina, brauc uz laukiem, paņem līdzi. Uzpīpē zāli tur laukos!"

Sabiedrības atbalsts cīņai pret narkotikām diemžēl neesot jūtams. Gluži pretēji – gadās saskarties pat ar ļoti iecietīgu vai pat pozitīvu attieksmi pret narkotiku lietošanu. Uztraukties cilvēki sākot tikai tad, kad narkotiku problēma skar personīgi.

Kārlis Dombrovskis: "Nu mani šausmina tas, ka populāri cilvēki izsakās – jā, narkotikas ir, un kas tad tur, ka kāds viņas ir pamēģinājis."

Narkotikas Latvijā ienākot no dažādām pusēm. Daļa paliek te, daļa aizceļo tālāk. Tikpat dažādi kā narkotiku ceļi esot arī to lietotāji. Jaunieši vairāk lietojot sintētiskās narkotikas, savukārt uzņēmēju un tā dēvētajās smalkajās aprindās biežāk sastopams kokaīns. Viss atkarīgs no maciņa biezuma, paskaidro Dombrovskis.

Populārākās narkotikas Latvijā nemainīgi esot marihuāna jeb tā dēvētā zāle, ar ko parasti narkomāni sāk, tad sintētiskās narkotikas – ecstasy, heroīns, amfetamīns, pēc tam - kokaīns. Tieši kokaīna daudzums Latvijā pēdējos gados īpaši palielinājies.

Sākot atjaunoties arī kādu laiku pierimušais heroīna tirgus. Savukārt narkotiku cena pēdējos gados esot nemainīga. Neskatoties uz lielo inflāciju, ecstasy jeb tā dēvētās ripas kā maksājušas, tā maksā no diviem līdz desmit latiem. Grams amfetamīna – no pieciem līdz desmit latiem, arī marihuāna desmit latus gramā. Dārgāks ir kokaīns – no trīsdesmit pieciem līdz septiņdesmit latiem, un heroīns – no simts līdz simt piecdesmit latiem gramā.

Kārlis Dombrovskis: "Trakākais jau tas, ka galīgi izlaidīga dzīvesveida dēļ mēs zaudēsim savu nāciju. Tas būs briesmīgi. Ja to nevarēja izdarīt ar uguni un zobenu daudzus gadsimtus, ne Sibīrija, tad vienkārši to izdarīs tā. Tas būs briesmīgi."