Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" teica, ka ar katru gadu interese par 16. marta notikumiem Latvijā arvien mazinās. Šogad rietumvalstu preses pārstāvji par to vispār neesot interesējušies. Kalniņš arī uzskata, ka Latvijai sava atpazīstamība pasaulē būtu jābalsta uz trim galvenajām jomām - izglītību, vidi un kultūru.
Tuvojoties 16.martam, Latvijā ik gadu bija bažas, ka saistībā ar politiskajām kaislībām mūsu valstij tiks pievērsta pastiprināta ārvalstu mediju un politiķu uzmanība un notiekošais Latvijā varētu tikt pārprasts.
Ojārs Kalniņš uzskata, ka 16. marts ārvalstu medijos ir "gandrīz noiets etaps". "Intereses par šo pasākumu vairs nav. Ar katru gadu tās ir mazāk. Šogad vispār neesmu manījis nekādu interesi - vismaz no Rietumu preses. Es saprotu, ka varbūt Krievijā mediji tam pievērš uzmanību, bet šajā brīdī tie žurnālisti, kas nāk, pilnīgi par citām lietām interesējas," paziņoja Latvijas Institūta vadītājs.
Komentējot Latvijas tēlu pasaulē un jaunākās tendences šajā jautājumā,
Kalniņš teica, ka ir gandarīts par pašreizējo darbību atpazīstamības veicināšanas jautājumos. "Mēs esam sapratuši, ka jāsaskaņo valsts zīmolvedība, atpazīstamība ar valsts ilgtspējīgo attīstības stratēģiju. Latvijas Institūts patlaban strādā kopā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.. Ja gribam, lai cilvēki interesējas par Latviju, tad jādara interesantas lietas - ar lozungiem un reklāmām mēs neko nesasniegsim," ir pārliecināts Latvijas tēla veidotājs.
Kalniņš atklāja, ka patlaban ir trīs galvenie pīlāri, uz ko balstīt Latvijas atpazīstamību, - izglītība, vide un kultūra. "Ir lietas, ko var darīt uzreiz, lai uz īsu brīdi iegūtu kaut kādu uzmanību, bet svarīgāk ir strādāt ilgtermiņā uz nākotni. Jo valsts atpazīstamību nevar uzreiz mainīt - tas ir process," teica LI direktors.
Ojārs Kalniņš atkārtoja jau iepriekš izskanējušos secinājumus, ka Rīga pasaulē ir daudz pazīstamāka nekā Latvija kopumā, tādēļ Rīga varētu būt līdzeklis, kā piesaistīt uzmanību Latvijai. "Latvijai tās iespējas, pirmkārt, ir mūsu izglītība un panākumi zinātnē ar inovācijām," uzskata Kalniņš.
Latvijas Institūta vadītājs uzskata, ka Latvijai jādomā ne tikai par tūristu skaita palielināšanu, bet par "tūristu kvalitāti". "Nupat lasīju, ka Ekonomikas ministrija uzskata, ka jāpalielina budžets, lai popularizētu tūrisma iespējas. Domāju, ka šajā jomā lietas tiek risinātas. Taču domāju, ka mērķis nav vienīgi palielināt tūristu skaitu, bet arī kvalitāti nomainīt, lai šeit cita veida tūristi brauc. Es jau vakar dzirdēju, ka arī tie, kas, piemēram, Lielbritānijā popularizēja Rīgu kā vietu, kur nākt uzdzīvot un izklaidēties, tagad saka - tā vairs nav tā vieta, jo cenas ceļas, te ir dārgāk, te vairs nav tie apstākļi, kas pievilktu šos cilvēkus. Tā ir laba pazīme, jo tad varbūt būs cita veida tūristi, kas nāks un baudīs mūsu kultūru," atklāja Kalniņš.
Kalniņš uzskata, ka, izsīkstot tūristu - izklaides meklētāju straumei, Latvijai nav jābaidās palikt vispār bez tūristiem: "No pagājušā gada pētījuma atklājām, ka cilvēki, kas bijuši Latvijā, valsti ļoti augstu novērtē. Tā neatpazīstamība nāk no tiem, kas šeit vispār nav bijuši un neko nezina."
Komentējot laikrakstā "The Business Week" publicēto rakstu, kurā Latvija bija nodēvēta par valsti, kurā slavenais gangsteris Als Kapone varētu justies kā mājās, Kalniņš teica, ka viņš tieši šodien tiekas ar žurnālistu, kurš bijis autors šim rakstam. Žurnālists viņam esot atvainojies par šo virsrakstu, jo tā bijusi redaktoru ideja, kā rakstam piesaistīt uzmanību. Šis raksts esot viens no divām plānotajām publikācijām - pirmajā informēts par problēmām, ar kurām Latvija saskaras, otrā - kā pret tām notiek cīņa. "Tā ironija ir, ka ziņas par korupciju iziet pasaulē tajā brīdī, kad cilvēkus sāk ķert un likt cietumā, no vienas puses tā ir pozitīva pazīme. Iepriekš to darīja un nemaz nezināja," Kalniņš ir pārliecināts.
Nesen publiskots Tūrisma valsts aģentūras pētījums, kurā secināts, ka trešdaļa viesu mūsu valsti atstāj neapmierināti ar tūrisma pakalpojumiem. Kalniņš uzskata, ka to lielā mērā nosaka infrastruktūras problēmas ārpus Rīgas. "Te ir runa par infrastruktūru, par pakalpojumiem, īpaši ārpus Rīgas. Rīgā jau viss ir pieejams un ir viegli tikt, bet mums ir daudz jādara, lai ir vieglāk nokļūt uz citām pilsētām, lauku tūrisma objektiem," skaidroja Ojārs Kalniņš, piebilstot, ka daudz ko nosakot arī bieži vien neviesmīlīgā attieksme pret mūsu valsts viesiem: "Cilvēki ne vienmēr ir draudzīgi vai pretimnākoši. Es domāju, īpaši viesnīcās un restorānos viesmīlības politika ir jāceļ augstāk. Mums ir jārada labāka vide."
