Lai realizētu Dienvidu tilta un pievadceļu celtniecību, Rīgas pašvaldība atpirkusi vairākus desmitus nekustamo īpašumu, kas kopā izmaksājis nedaudz vairāk kā 4 miljonus latu. Rīgas domes (RD) Īpašumu departamnets atklāj, ka lai atpirktu Ziemeļu šķērsojuma būvniecībai nepieciešamos īpašumus, nāksies šķirties no daudz lielākas naudas - tikai pirmā posma izmaksas šobrīd jau tiek lēstas ap 9 miljoniem latu.
Pagājušo otrdien RD lēma par pēdējā zemesgabala iegādi Lubānas ielā. Puse no 79 kvadrātmetru lielā Lubānas ielai piegulošā privātā zemesgabala tika atpirkta par 2210 latiem. Kā skaidroja Īpašuma departamenta Īpašuma iegādes un perspektīvās attīstības pārvaldes priekšnieks Andris Strapcāns, iegāde aizkavējusies, jo īpašnieks neesot piekritis pašvaldības noteiktajai cenai.
Domei nācies atpirkt 57 īpašumus
Nespējot vienoties, dome sāka piespiedu atsavināšanas procedūru un izskatīšanai Saeimā nodeva likumprojektu par atsavināšanu, tomēr beigās īpašnieks savu viedokli mainījis un vienošanās panākta. Bez minētās zemesgabala cenas pašvaldība Mārtiņam Jumiķim plāno segt arī izdevumus 2000 latu apmērā, kas radīsies Lubānas ielas rekonstrukcijas dēļ - ēkā būs jāmaina logu atrašanās vieta.
Lai pabeigtu Dienvidu tilta un tā pievedceļu būvniecību trīs kārtās, kopumā RD vajadzējis atpirkt 57 nekustamos īpašumus - tai skaitā zemesgabalus, ēkas būves un dzīvokļus. Tam kopumā izlietoti 4,12 miljoni latu no pašvaldības budžeta - pirmās kārtas celtniecībā par 1,06 miljoniem atpirkti desmit īpašumi, otrajā kārtā par 1,69 miljoniem - 33 īpašumi, bet, lai pabeigtu trešās kārtas būvniecību, nepieciešams bija atpirkt 14 nekustamos īpašumus par kopējo summu 1,37 miljoni latu.
Ziemeļu koridora pirmā posma īpašumu cena - 9 miljoni
Kādas būtu iespējamās izmaksas, lai atsavinātu īpašumus, kas nepieciešami plaši apspriestā Ziemeļu koridora būvniecību?
RD Īpašuma departamenta pārstāve Liene Pētersone TVNET paskaidroja, šobrīd apzināti ir vienīgi Ziemeļu koridora pirmā posma (no kopumā četriem), tas ir, Brīvības gatves dubliera izbūvei nepieciešamo nekustamo īpašumu apjomi. To pašreizējā tirgus vērtība tiek lēsta ap deviņiem miljoniem latu.
"Ziemeļu šķērsojums ir daudz garāks, būvniecība sarežģītāka (augstais tilts, tuneļa daļa), un arī atsavināmo īpašumu skaits ir ievērojami lielāks," būvniecības iespējamās izmaksas pamato Pētersone. Otrā posma nekustamie īpašumi tiks apzināti pēc tam, kad RD apstiprinās trases galavariantu un kļūs zināms, tieši kuri īpašumi tiks skarti.
TVNET jau ziņoja, ka februārī projekta Vadības komitejas sēdē sprieda, ka Ziemeļu transporta koridora otrais posms tomēr varētu iet pa tuneli zem Meža kapu dienvidu daļas jeb Miķeļa kapiem, nevis tiem apkārt pa estakādēm, kā bija paredzēts iepriekš. Tādējādi no nojaukšanas tiktu paglābtas daudzas ēkas, pret ko iebilst iedzīvotāji.
Ziemeļu transporta koridors kopumā varētu izmaksāt 1,05 miljardus latu. Visdārgākais ir otrais posms, kura izmaksas varētu sasniegt vairāk nekā 700 miljonus.
