Termiņuzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem izsniegs, ja persona kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldījusi ne mazāk kā 25 000 latu un valsts un pašvaldību budžetā kapitālsabiedrība kopā samaksājusi ne mazāk kā 20 000 latu. To paredz šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas mainītie nosacījumi, atkārtoti caurlūkojot galīgajā lasījumā pretrunīgi vērtētos grozījumus Imigrācijas likumā.
Saeimas iepriekš pieņemtā norma paredzēja, ka nodokļos būtu jānomaksā 10 000 latu un kapitālsabiedrībā jānodarbina ne mazāk kā pieci darbinieki. Deputāti nolēma mainīt minēto normu, jo ir grūti pārbaudīt, cik darbinieku tiek nodarbināts reāli, un par būtiskāko atskaiti tiks ņemti vērā nomaksātie nodokļi.
Tomēr deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem varēs saņemt persona, kura ir iegādājusies nekustamo īpašumu Rīgā, kura kopējā darījuma summa ir ne mazāka par 100 000 latu, vai nekustamo īpašumu ārpus Rīgas, kura kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 50 000 latu.
Valsts prezidenta Valda Zatlera neizsludinātajā iepriekš Saeimas pieņemtajā pantā bija noteikta nevis darījuma summa, bet kadastrālā vērtība. Pret jauno komisijas atbalstīto priekšlikumu iebilda deputāts Ainārs Latkovskis (JL), kurš uzsvēra, ka
minētā norma paver iespējas fiktīviem darījumiem, piemēram, persona varēs iegādāties šķūnīti Rēzeknes rajonā un, lai arī nodokļi būs samaksāti, vēlāk naudu varēs saņemt atpakaļ.
Tomēr deputāti atstāja pantu, kas paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, varēs saņemt persona, kura būs veikusi finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla veidā. Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija atbalstījusi un rosināja palielināt subordinētā kapitāla summu līdz 300 000 latu, taču šis priekšlikums neguva Saeimas komisijas atbalstu.
Saeimas komisija šodien vēl nepabeidza likuma sagatavošanu izskatīšanai galīgajā lasījumā, jo vēl jāvienojas, kurš pieprasīs un nodrošinās nepieciešamās izziņas, lai ārzemnieki varētu saņemt uzturēšanās atļauju.
Latvijas likumos ir noteikts, ka iestādes pašas pieprasa nepieciešamās atļaujas, taču sagatavotā likuma redakcijas pants nosaka, ka atsevišķas atļaujas vajadzētu iesniegt pašam ārzemniekam, tādējādi var rasties juridiska pretruna.
Saeimas komisija šodien noraidīja deputāta Kārļa Šadurska (PS) priekšlikumu, kurš rosināja vairākkārt palielināt naudas summas, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju. Šadurskis, kurš ir arī Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs, komisijas sēdē norādīja, ka AM kopējais atzinums par grozījumiem ir negatīvs. Viņš arī norādīja, ka likuma normas var veicināt atsevišķu nelabvēlīgu investīciju ieplūšanu Latvijā un tās var izmantot arī atsevišķi specdienesti.
Komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP) norādīja, ka priekšlikumi ir sagatavoti, lai piesaistītu Latvijā investīcijas, un par tiem savu atzinumu ir sniegušas drošības iestādes.
Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze sēdē skaidroja, ka plānots, ka personām, kuras veic subordinētos ieguldījumus bankās vai iegādājas nekustamos īpašumus par vairāk nekā 100 000 latu, par termiņu uzturēšanās atļauju piešķiršanu varēs lemt 90 dienas, līdz šim likumā noteikts, ka termiņu uzturēšanās atļaujas tiek izskatītas 30 dienu laikā.
Jau vēstīts, ka strīdīgos grozījumus Imigrācijas likumā otrreizējai caurlūkošanai Saeimai atpakaļ atdeva Valsts prezidents Valdis Zatlers.
