Video vairs nav pieejams.Valsts ieņēmumu dienesta vērienīgās datu noplūdes lietā aizturētais Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns izmeklētājiem atzinies, ka ir tā pati persona, kura sabiedrībā plašāk pazīstama ar segvārdu Neo. Pagaidām nav zināms, vai izmeklētāji Poikānam kā drošības līdzekli prasīs apcietinājumu.
Ziņa papildināta ar jaunāko informāciju no Loskutova
Policijas sāktajā kriminālprocesā Poikānu aizstāvēs bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks zvērināts advokāts Aleksejs Loskutovs.
Kā pastāstīja Loskutovs, Poikāns atzīst savas faktiskās darbības saistībā ar datu iegūšanu, bet viņš uzsver, ka tas, vai šīs darbības bijušas prettiesiskas, vēl ir diskutējams jautājums. Pagaidām vēl nav zināms, vai izmeklētāji Poikānam kā drošības līdzekli pieprasīs apcietinājumu, sacīja Loskutovs.
Poikāns sadarbojoties ar izmeklētājiem.
VID rīcībā esošos datus viņš ieguvis, uzskatīdams, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kāds atalgojums krīzes apstākļos tiek maksāts valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem,
pastāstīja Loskutovs.
Poikāna māte neesot zinājusi, ka viņas dēls ir Neo
Datu noplūdes kriminālprocesa izmeklēšanas laikā ir veiktas dažādas kratīšanas aptuveni sešās vietās, tostarp izņemts arī Poikāna dators.Poikāna māte Velta Poikāne atklāja, ka kratīšana veikta arī viņas mājā Ķengaragā, kur izņemts ģimenes dators. Šis dators gan nekādā veidā neesot saistīts ar dēlu.
Poikāna māte arī neesot zinājusi, ka viņas dēls ir tas pats Neo. Joprojām viņa tam nespēj noticēt.
Loskutovs portālam TVNET ap pulksten 12 sacīja, ka viņam jau vairākas stundas nav izdevies sazināties ar izmeklētājiem - viņi nav sazvanāmi un arī neatzvana, un tādēļ joprojām nav zināms, kādu drošības līdzekli izmeklētāji Poikānam prasīs. Patlaban neesot zināms, vai tas būs saistīts ar brīvības atņemšanu. Loskutovs atgādināja, ka apšauba Poikāna rīcības noziedzīgumu un uzskata, ka tā nebija pretlikumīga.
Savukārt vēlāk - ap pulksten 16 Loskutovs portālam TVNET apstiprināja, ka šodien plkst. 17 viņš pie Kongresu nama sasauc preses brīfings. Loskutovs brīfingā plāno pavēstīt aktuālo informāciju šajā lietā, un pagaidām sīkākus komentārus nesniedz.
Poikānu mājās gaidot sieva un divi mazgadīgi bērni, taču pagaidām viņš esot optimisma pilns.
Poikāns joprojām atrodas policijas izolatorā. Viņš uzskata, ka dati bija publiski pieejami un sabiedrības interesēs bija tos publiskot.
VP priekšnieks ģenerālis Valdis Voins Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" teica, ka par drošības līdzekli Neo ceturtdien lems tiesa. Kriminālprocesa likums paredz, ka tiesa lemj par drošības līdzekli, kas ir saistīts ar brīvības atņemšanu. Ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli varētu piemērot bez tiesas lēmuma.
Krimināltiesību eksperte, advokāte Guna Kaminska, lūgta skaidrot, vai Poikāna atzīšanās savās faktiskajās darbībās varētu būt par pamatu, lai viņam nevajadzētu piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, norādīja, ka, nosakot drošības līdzekli, šis apstāklis neapšaubāmi ir jāvērtē, taču ir vēl arī vairākas citas vērā ņemamas lietas.
"Protams, izmeklētājam ir jāvērtē personas sadarbošanās ar izmeklēšanu, [..] tai pašā laikā risināt jautājumu par apcietinājumu kā drošības līdzekli pieļauj jau pants, kur ir šī sankcija brīvības atņemšanas veidā," pastāstīja Kaminska.
Advokātes pieredze liecina, ka personas profesionālās prasmes, konkrētajā gadījumā Poikāna plašās zināšanas datortehnoloģiju jomā, var būt par apstākli, kas liedz piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli. "Tā tas varētu būt, bet tas ir tiesas kompetencē. Man vienkārši ir praksē nācies redzēt, ka profesionālo pienākumu prasmes tiek norādītas kā apstāklis, kas pamato apcietinājuma piemērošanu."
Tāpat, nosakot drošības līdzekli, jāņem vērā arī personas iepriekšējā uzvedība sabiedrībā, ģimenes un veselības stāvoklis, kā arī citi apstākļi, piemēram, personas iespējami prettiesiskās rīcības mērķis un motivācija.
Šodien Rīgā notiks vairākas protesta akcijas pret Poikāna aizturēšanu.
Kā ziņots, par Neo un "Ceturtās atmodas tautas armijas" (4ATA) aktivitātēm publiski kļuva zināms 14.februārī, kad Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" paziņoja, ka no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas noplūduši 7,4 miljoni dokumentu.
Ekonomikas policijas pārvaldē (EPP) kriminālprocess sākts šā gada 11.februārī pēc Krimināllikuma 244.panta 2.daļas - par tādas ierīces (arī datorprogrammas) neatļautu izgatavošanu, pielāgošanu izmantošanai, realizēšanu, izplatīšanu vai glabāšanu, kura paredzēta automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanai nolūkā izdarīt noziedzīgu nodarījumu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas. Minētais likuma pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām.
Tāpat process sākts pēc Krimināllikuma 145.panta - par sveša personiska noslēpuma tīšu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kam pēc sava amata vai nodarbošanās jāglabā slepenībā tai uzticētās vai zināmas kļuvušas ziņas. Šis likuma pants paredz soda sankciju - arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.
Saistībā ar šo lietu kratīšana veikta arī raidījuma "De facto" žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā. Naglai piemērots liecinieces statuss.
