Nesen ar savu bērnu man nācās pavadīt laiku Bērnu slimnīcas 9.nodaļā. Par redzēto man bija šoks - ne jau ārstēšanas ziņā, bet komunikācijas ziņā.
Šokēja Bērnu slimnīcas personāla attieksme (79)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Attieksme tur ir briesmīga, īpaši kādas darbinieces, kura man parādīja nodaļu (dzirdēju kā viņai teica - Bi..., parādi nodaļu). Mani ļoti apvainoja tas, ka viņa man aizrādīja gan kā pareizi bērnu barot, gan mani komandēja, kā un ko darīt, dzirdēju kā viņa personālam par mammām teica sliktu.
Es nekad nebiju satikusi tik uzmācīgu cilvēku, kurš tā uzbāztos. Vismaz slimnīcā ne, jo nebiju tur pirmo reizi... Tiesa gan, ar 9.nodaļu man nebija saskarsmes. Vienu gan es zinu, es nekad vairs tur neatgriezīšos, jo atkal uzklausīt "gudrus padomus" man nav ne mazākās vēlēšanās.
Vai personāls drīkst iejaukties personīgajā dzīvē?
Var jau būt, ka personālam ir normāli tas, ka kāds izliekas par īpaši gudru un zinošu, bet mani kā bērna māti tas aizvainoja. Tobrīd es nebiju vienīgā sašutusī, arī citiem vecākiem tas nepatika. Mani interesē, vai ir tiesības personālam iejaukties personīgā dzīvē un mācīt, vai tādu tiesību nav?
Zāles slimam bērnam brīvdienās pasniedz vien pēc 40 minūtēm
Tad vēl mani pārsteidz attieksme brīvdienās. Ja darbdienās vēl bērns saņēma ārstēšanu, tad brīvdienās māsiņas, kad teicu, ka bērnam ir augsta temperatūra, nelikās ne zinis, mierīgi dzēra kafiju un tikai pēc kādām 40 minūtēm ar ļoti neapmierinātu sejas izteiksmi iedeva manam bērnam zāles.
Bērna mamma