Šodien Ķīpsalas izstāžu hallē norisinājās forums, kurā dibināta jauna politiskā apvienība - "Par labu Latviju". Vispirms klātesošos uzrunāja kustības "Par labu Latviju" vadītājs Andrejs Ēķis, kurš vairākkārt uzsvēra, ka mīl Latviju, tādēļ vēlas to padarīt par labāko vietu Eiropā. Pirmo runātāju vidū bija arī laikraksta «ЧАС» izdevējs Aleksejs Šeiņins, Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers.
Dibināta politiskā apvienība "Par labu Latviju" (1071)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziņa papildināta ar jaunāko informāciju
Forums pulcēja aptuveni 2000 klātesošo. "Par labu Latviju" par kopīgu dalību 10. Saeimas vēlēšanās vienojās Tautas kustības "Par labu Latviju" pārstāvji, Tautas partija, partijas LPP/LC, "Jaunlatvija", "Ogres novadam", "Latgales tauta", kā arī "Vienotā Rēzekne"
Jaunā kustība savā darbībā izvirzījusi vairākas prioritātes - ēnu ekonomiku samazinoša nodokļu politiku, eksporta veicināšana valsts attīstībai un aizņēmumu atdošanai, jaunu līgumu ar starptautiskajiem aizdevējiem, valsts atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai, visaptverošu un radikālu valsts pārvaldes reformu, ilgtspējīgu politiku un ES naudas novirzīšanu valsts attīstībai. Apvienības priekšsēdētāja amatam sestdien rīkotajā dibināšanas forumā izvirzīts kādreizējais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis.
LNT ģenerāldirektors un tautas kustības "Par labu Latviju" padomes priekšsēdētājs, Andrejs Ēķis, atklājot apvienības "Par labu Latviju" dibināšanas kongresu, vairākkārt pieminēja arī Ulmaņlaikus. "Man ir tāds sapnis, ka Latvija ir labākā valsts Eiropā," klāstīja kustības "Par labu Latviju" vadītājs. "Skeptiķiem tas šķiet nereāli, bet kā tad Kārlis Ulmanis uzcēla un aizstāvēja Latvijas valsti," minēja Ēķis.
Pēc viņa domām, Latvijā turpinās ekonomiskais karš, par ko liecina zvejas kuģu sagriešana lūžņos un cukura ražošanas nozares izpostīšana. Ekonomiskajā karā nemet bumbas. Tajā ar trulu un sarūsējošu zobenu nocērt patriotismu
"Mūsu vidū ir daudzi, kas zina, kā ar avīzi var nosist ne tikai mušu, bet arī slinku politiķi," piebilda LNT vadītājs.
Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle savā uzrunā uzsvēra Latvijas valdības bijību pret starptautiskajiem aizdevējiem un norādīja - ja nākošos 20 gadus bērns nebūs svarīgs valdībai, 2030. gadā mums nebūs, kas uztur pensionārus: "Latvijas valstij ir jārāda vēl šodien nedzimušiem bērniem, ka viņi mums rūp un mēs viņus gaidām - ar pieejamu bērnudārzu un bezmaksas izglītību."
Andris Šķēle nepiemirsa pieminēt arī savulaik Tautas partijas ziedu laikos izdaudzināto ģimenes nozīmi valsts dzīvē, uzverot, ka tiecas uz tradicionālo, Satversmē nostiprināto ģimenes modeli. Viņš pieļāva iespēju, ka politiskie konkurenti, kas gadiem ilgi savu avīžu slejās aizstāvējuši dažādas netradicionālas idejas, sagribēs parotaļāties ar šo domu arī likumdevēja krēslos sēžot. Tādēļ kustības "Par labu Latviju" uzdevums ir būt labējiem un konservatīviem šo vārdu klasiskajā nozīmē un nekādus eksperimentus ar pamatvērtībām nepieļaut.
Partijas LPP/LC līderis Ainārs Šlesers savā runā par vienu no lielākajām politiķu kļūdām nosauca izvairīšanos sadarboties ar uzņēmējiem, kas īstenībā uztur šo valsti. Viņš arī uzskaitīja vairākus uzņēmējus - LPP/LC jauniešu organizācijas vadītāju un uzņēmēju Normundu Teteri, Ievu Plaudi, Kirovu Lipmanu, kā arī Gunāru Ķirsonu un Andreju Ēķi, kuri esot lieliski piemēri tam, kā var veiksmīgi darboties arī krīzes laikā.
Ainārs Šlesers atkārtoti pauda pārliecību, ka jācīnās par jauniem tirgiem starptautiskajā arēnā. Turklāt tas jādara ne tikai, raugoties uz rietumiem, bet īpaši uz austrumiem, kur Latvijas uzņēmējiem ir priekšrocības saistībā ar šo cilvēku mentalitātes izpratni un kur ir „ārkārtīgi lielas iespējas strādāt”.
Viņaprāt, tieši šai sadarbībai ar austrumvalstu kaimiņiem jākļūst par vienu no jaunās apvienības augstākajām stratēģijām.
Savukārt partijas "Ogres novadam" priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs izteica gandarījumu, ka kustība "Par labu Latviju" ir sadzirdējusi arī mazās pašvaldības. "Mēs varam izdarīt vairāk, tikai atļaujiet mums to darīt. Mēs to izdarīsim. Šobrīd pašvaldības ir gatavas uzņemties vairāk kompetences, bet ar noteikumu, ka mazinās birokrātija," norādīja Ogres novada priekšsēdētājs.
Politiskās apvienības atklāšanas kongresā vairākas runas izskanēja arī krievu valodā. Piemēram, izdevniecības Petit īpašnieks un avīzes «ЧАС» izdevējs Aleksejs Šeiņins uzsvēra, ka viņa dēlam pašlaik ir 10 gadu, tādēļ neesot vairs palicis daudz laika, lai pārliecinātu savu atvasi arī turpmāko mūžu saistīt ar Latviju. Pašreizējā postažā pēc Alekseja Šeiņina domām ir vainojamas zviedru bankas, kas Latviju esot okupējušas. Viņš gan ar nožēlu atzina, ka arī paša vadītajā avīzē savulaik ir bijušas redzamas dāsno kredītu reklāmas ar nulles procentu likmi un mazu zvaigznīti, kas paskaidro lietas būtību.
Apvienības "Par labu Latviju" priekšsēdētāja amatam šodien izvirzīts kādreizējais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Savā uzrunā viņš aicināja izbeigt gausties, kritizēt, komentēt, bet likt lietā savas zināšanas, spēku, emocijas un patriotismu lietišķā darbā.
Kustība "Par labu Latviju" sadarbosies ar apvienību "Par labu Latviju"
Kustība "Par labu Latviju" un jaunizveidotā partiju apvienība "Par labu Latviju" parakstīja arī sadarbības memorandu, kuram kā pieaicinātā persona pievienojās arī partija "Jaunlatvija", kas par dalību jaunajā apvienībā vēl nav lēmusi kongresā. Sadarbības memorandā tiek deklarēts, ka tās dalībnieki nāk, lai darītu Latviju labāku garīgi, politiski, ekonomiski un cilvēciski.
Memorandā tiek deklarētas arī partijas ekonomiskās prioritātes.
Solījumi un prasības
Apvienība sola nepieļaut jebkādu nodokļu palielināšanu un nekavējoties izbeigt to iekasēšanu avansā. Tiek solīts noteikt, ka akcīzes likmes nav augstākas kā kaimiņvalstīs.
Lai motivētu pašvaldības veicināt legālo uzņēmējdarbību, apvienība sola tām dot tiesības iekasēt ne tikai 100% iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet arī 50% uzņēmuma ienākuma nodokli.
Valsts un pašvaldību iepirkumos būtisks nosacījums uzvarētāju noteikšanā būs nomaksātie nodokļi un izmantotais legālais darbaspēks.
Apvienība arī sola palielināt dažādu attaisnojamo izdevumu apjomu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai veicinātu legālā apgrozījuma pieaugumu tirdzniecībā un pakalpojumu sfērā.
Apvienība sola steidzami noteikt uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaides par katru jaunradīto darba vietu, kā arī kompensēt uzņēmēju ieguldījumus infrastruktūras un komunikāciju izveidē.
Tiek arī solīts pašvaldībām atļaut savā teritorijā piemērot nodokļu un investīciju kompensāciju mehānismus jaunu investoru piesaistē.
Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē apvienība sola jau visdrīzākajā laikā atcelt prasību par tūlītēju līdzfinansējumu uzņēmējiem un pašvaldībām apstiprinātajiem projektiem, kā arī 19 ES struktūrfondu administrējošās iestādes aizstāt ar trim, kuras atbildēs par privāto, publisko sektoru un uzraudzību.
Apvienība sola piešķirt papildu līdzekļus Ārlietu ministrijai, lai tā līdz gada beigām dubultotu ekonomisko atašeju skaitu vēstniecībās.
Apvienības iecere ir arī izveidot rīcībspējīgu valsts attīstības banku uz "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" bāzes, lai nodrošinātu kredītus ražošanai un garantijas produkcijas eksportam.
Apvienība ir apņēmības pilna nekavējoties sākt jaunas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, panākot Latvijai labvēlīgus nosacījumus, un vienoties par būtisku aizdevuma perioda pagarināšanu, lai neradītu tālāku graujošu ietekmi uz tautsaimniecības atjaunotni.
Tiek solīts arī nekavējoties atcelt "Starptautiskā valūtas fonda uzspiestos aizliegumus publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai".
Apvienība pieprasa nekavējoties sākt radikālu valsts pārvaldes reformu, pārskatīt valsts uzņēmumu un aģentūru funkcijas.
Valdībai tiek pieprasīts līdz 1.septembrim izstrādāt valsts budžeta projektu 2011.gadam un paziņot par plānotajiem budžeta konsolidācijas pasākumiem 2011. un 2012.gadam.
Apvienība pieprasa arī steidzami realizēt aizkavētos pasākumus hipotekāro kredītņēmēju aizsardzībai, kā arī noteikt, ka par vienīgo kredīta nodrošinājumu kalpo kredīta ķīla un papildu nodrošinājumi netiek prasīti.
Forums ir labi organizēts
Aģentūra LETA ziņo, ka partiju apvienības "Par labu Latviju" dibināšanas forums ir labi organizēts, liela daļa no apmēram 2000 dalībniekiem, sevišķi no Daugavpils un Rēzeknes, uz pasākumu atvesti organizēti autobusos.
Dalībnieku vidū bija daudz jauniešu, kuri foruma sākumā vētraini aplaudēja runātājiem, bet jau apmēram pēc stundas liela daļa no viņiem atstāja notikuma vietu.
Kustība "Par labu Latviju" dibināta 2010. gada 26. aprīli un tās galvenais mērķis ir apvienot uzņēmīgus, aktīvus, gudrus un talantīgus cilvēkus, kas kopīgiem spēkiem veidotu labāku vidi, ekonomiku, kultūru, politiku - Latviju. Šobrīd kustībai pievienojušies vairāk nekā 4000 Latvijas iedzīvotāju.