Lai izpaustu personas datus, tostarp videomateriālus no sabiedriskās vietās izvietotām novērošanas kamerām, ir nepieciešams kāds no Fizisko personu datu aizsardzības likumā paredzētajiem tiesiskajiem pamatiem, bet, ja šāda pamata nav, datus publiskot nedrīkst un tos var izmantot tikai iepriekš paredzētajam mērķim.
Šādu atbildi uz jautājumu, vai policija drīkst publiskot videomateriālus no pilsētā izvietotām novērošanas kamerām bez īpaša mērķa, sniedza Datu valsts inspekcija.
"Lai izpaustu personas datus, tai skaitā attēlus no videonovērošanas kamerām, ir nepieciešams tiesiskais pamats, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu [..], kā arī minētais likums nosaka, ka datus var izmantot tikai atbilstoši iepriekš paredzētajam mērķim, izņemot, ja kāds speciālais likums, piemēram, likums "Par policiju" nenosaka, ka datus var izmantot papildus vēl citiem mērķiem. Likums "Par policiju" nenosaka, ka videoattēlus var publiskot, tai skaitā tādējādi tos izmantojot citam mērķim," ar Tieslietu ministrijas preses pārstāves Lauras Pakalnes starpniecību skaidroja DVI.
Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pants nosaka, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem: ir datu subjekta piekrišana, datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu, datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai, datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību, datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai, vai datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.
Rīgas Pašvaldības policija (RPP) savā interneta mājaslapā regulāri publisko videomateriālus no pilsētā izvietotajām novērošanas kamerām. Piemēram, pirmdien RPP mājaslapā bija iespējams noskatīties video, kurā redzams, kā tiek aizturēts režisors Viesturs Kairišs un operas soliste Asmika Grigorjana.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), lūgts komentēt DVI sniegto skaidrojumu par šādu videomateriālu publiskošanu, norādīja, ka pašvaldība iepazīsies ar šo DVI viedokli un pārbaudīs tajā sniegto informāciju, konsultējoties ar juristiem. Vienlaikus Ušakovs pauda viedokli, ka pašvaldības policisti konkrētajā incidentā ar mākslinieku aizturēšanu ir rīkojušies profesionāli un atbilstoši savai kompetencei.
"Nedrīkst sist policistam pa seju. Tas nav apsargs pie diskotēkas, bet gan policists," teica Ušakovs.
Kā ziņots, RPP interneta mājaslapā pirmdien tika publiskots arī videoieraksts, kurā aizturētā operdziedātāja Grigorjana atrodas policijas iecirknī un lieto necenzētus vārdus. Par šo gadījumu Ušakovs norādīja: "Ja cilvēks atrodas policijas iecirknī, kas ir publiska teritorija, turklāt ir brīdināts, ka tiek filmēts, tad viņam jāsaprot, ka šāda informācija arī varētu tikt publiskota."
Kā ziņots, pirmdien agri no rīta RPP darbinieki Vecrīgā aizturēja māksliniekus Kairišu un Grigorjanu, ar kuriem kopā bija arī Kairiša dzīvesbiedre Ieva Jurjāne. Kairišs tika saukts pie atbildības par atrašanos sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī, bet Grigorjanai noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli par sīko huligānismu un nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
Vēlāk RPP mājaslapā publiskai apskatei tika ievietots videomateriāls no mākslinieku aizturēšanas vietā uzstādītās videonovērošanas kameras, kā arī cits videomateriāls no policijas iecirkņa, kurā tika nogādāta Grigorjana.
Kairišs nolēmis vērsties prokuratūrā, lai tā veiktu pārbaudi par Rīgas pašvaldības policijas rīcību.
