Saeimas mājaslapā publiskotā informācija liecina, ka deputātes vēlas, lai pirms plānotā aborta izpildes sievietei vēl tiktu veikta augļa ultrasonogrāfija vai arī viņa būtu noklausījusies sava bērna sirdspukstus doplerogrāfā.

Grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā parakstījušas kopumā astoņas deputātes - trīs opozicionāres jeb visas partijas LPP/LC pārstāves, divas partijas "Jaunais laiks" (JL) biedres Solvita Āboltiņa un Silva Bendrāte, deputāte Janīna Kursīte-Pakule ("Pilsoniskā savienība"), reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe (Zaļo un zemnieku savienība), kā arī neatkarīgā deputāte Aija Barča (Liepājas partija).

Kopumā 9.Saeimā patlaban no 100 tautas kalpiem 21 jeb aptuveni piektā daļa ir sievietes - no tām lielākā daļa ir JL frakcijā. Nevienas daiļā dzimuma pārstāves nav partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un apvienību "Saskaņas centrs", kā arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijās. Nevienas sievietes nav arī partijas "Sabiedrība citai politikai" pārstāvju vidū. Līdz ar to vienīgā frakcija, kuras pārstāves nav parakstījušas šo likumdošanas iniciatīvu, ir Tautas partijas frakcija, kurā darbojas Anta Rugāte un Ērika Zommere.

Ļauj izdarīt abortu 72 stundas pēc norīkojuma saņemšanas

Patlaban Seksuālās un reproduktīvās veselības likums pantā par grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās noteic, ka to drīkst veikt ginekologs dzemdību speciālists tikai ārstniecības iestādes stacionārajā nodaļā un ne agrāk kā 72 stundas pēc aborta norīkojuma izsniegšanas, turklāt pirms tam šo sievieti atkārtoti informējot par iespējamiem sarežģījumiem, kas saistāmi ar abortu.

Deputāti prasa, lai sieviete noklausās bērna sirdspukstus

Savukārt deputātes vēlas, lai šīs prasības tiktu papildinātas ar normu, ka šo vismaz 72 stundu laikā pēc aborta norīkojuma būtu obligāti arī jāveic augļa ultrasonogrāfija vai arī māmiņai jānoklausās sava bērna sirdspuksti doplerogrāfā.

Turklāt parlamentārietes arī iestrādājušas normu, ka ārstam pirms aborta ir pienākums atkārtoti informēt ne tikai par iespējamajiem sarežģījumiem, bet arī par embrija jeb augļa attīstību.

Grib dot "vēl vienu iespēju rūpīgi pārdomāt"

Barča aģentūrai BNS paskaidroja, ka ar šādu iniciatīvu deputātes centušās radīt apstākļus, lai potenciālajai jaunajai māmiņai tomēr būtu vēl viena iespēja rūpīgi izvērtēt situāciju un varbūt arī pārdomāt par savu lēmumu.

Likumprojekta autores tā anotācijā norāda - kaut gan pēdējos gados mākslīgo abortu skaitam ir tendence samazināties, tas vēl joprojām ir ļoti augsts.

Pagājušajā gadā veikti 8881 aborts

Pēc deputāšu rīcībā esošās informācijas, pērn kopumā veikts 8881 aborts, 2008.gadā - 10 425 aborti, bet 2007.gadā - pat 11 814 pārtrauktas grūtniecības. Līdz ar to kopš 2007.gada abortu skaits uz 1000 jaundzimušo ir nokrities no 508 līdz 410.

Vairums abortu divdesmitgadnieču vidū

Pērn visvairāk - aptuveni 5500 - aborti bijuši divdesmitgadnieču vidū, bet vairāk nekā 4000 aborti bijuši sievietēm vecumā no 30 līdz 39 gadiem.

Vairāki simti abortu arī nepilngadīgām meitenēm

Vairāk nekā 700 aborti veikti 18 līdz 19 gadu vecām jaunietēm, 312 pārtrauktas grūtniecības - 15 līdz 17 gadu vecām meitenēm un astoņi aborti pat bijuši meitenēm līdz 14 gadiem.

"Abortu nevar aplūkot tikai kā medicīnisku manipulāciju pēc sievietes pašas vēlēšanās, jo tam ir dziļas sociālās, demogrāfiskās un ekonomiskās sekas," uzsver iesniedzējas.

Norīkojumu uz abortu izsniedz ginekologs vai ģimenes ārsts

Saskaņā ar likumu aborts pēc sievietes vēlēšanās ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana pēc sievietes lūguma līdz grūtniecības 12.nedēļai.

Norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās izsniedz ginekologs dzemdību speciālists vai ģimenes ārsts, vienlaikus informējot sievieti par aborta būtību, iespējamiem medicīniskajiem sarežģījumiem, kā arī par iespēju saglabāt topošajam bērnam dzīvību.