Elektronisko identifikācijas karšu (eID) izdošana Latvijas iedzīvotājiem tiks sākta 2011.gada pirmajā pusē, bet ne vēlāk kā maijā, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Jāpiezīmē, ka minētais termiņš ir pēdējais brīdis Latvijai, lai izbēgtu no kārtējām soda naudām no Eiropas Savienības.
Eiropas Savienībā identifikācijas kartes jeb eID jau kopš gadsimta sākuma ir daudz un plaši lietots dokuments, kas kalpo ne tikai kā personu apliecinošs dokuments, kas derīgs ceļošanai ES teritorijā. Eiropā eID tiek lietotas daudz vairāk nekā pase, jo ir izmantojama arī kā personas elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzeklis e-pakalpojumu saņemšanai, karte ietver arī elektronisko parakstu un biometrijas datus.
Latvija aplami iztērējusi miljonus e-parakstam
Igaunija identifikācijas kartes ieviesa jau 2002.gadā, Somija gadu vēlāk, Zviedrija 2004.gadā. Arī Lietuvā ID kartes ir ieviestas un darbojas. Kā jau ierasts mūsu bagātajā valstī, ar Latvijas pasta un Lattelecom atbalstu 2004./05.gadā, plašu diskusiju pavadīts, tika lobēts t.s. e-paraksta projekts, tika iztērēti miljoni... lai 2008.gadā miljonus norakstītu un projektu atzītu par nerentablu. Piemēram, Latvijas pastam kā kādreizējam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam uz 2008.gada 1.janvāri bija "radušies" zaudējumi ap 3 miljoniem latu.
Minēto e-parakstu izmantoja tikai ap 30 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem vairums bija valsts ierēdņi, kuru e-paraksta sertifikātus apmaksāja valsts. Un tas ir stipri par maz, lai projekts būtu atzīstams par rentablu.
Kā pērn vasarā db.lv atzina Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Edgars Zalāns* - e-paraksts ir izgāzies. Uzstājoties forumā "ES iespējas plaukstošai Latvijai" Pirmā piecgade, kāda būs nākamā?", viņš izteicās, ka ir divas iespējas — taisīt visu no jauna un iepriekšējos tēriņus vienkārši norakstīt vai arī mēģināt to atdzīvināt.
* Lai arī formāli Satiksmes ministrija ir atbildīgā par e-paraksta projektu, kopš Zalāna stāšanās amatā, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija aktīvi kūrēja vienu no trijiem e-paraksta projektiem, kas paredzēja viena e-paraksta piegādātaja monopolu, nepieļaujot konkurenci starp vairākiem (un tādējādi lētākiem) pakalpojuma sniedzējiem.
eID nebūs mazāk svarīga par pasi
"Jāņem vērā, ka eID ir kartes formāta dokuments, kurā nav vietas vīzu ielīmēšanai un zīmogu iespiešanai par robežas šķērsošanu, tāpēc eID kā ceļošanas dokuments būs izmantojams ceļošanai uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kā arī perspektīvā uz valstīm, ar kurām noslēgts bezvīzu režīms. Tāpēc pase ir un paliks primārais ceļošanas dokuments, it īpaši attiecībā uz trešajām valstīm," skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Ingus Treiguts.
Pārvietojoties iekšzemē un ES teritorijā, eID var pilnībā aizstāt pasi,
un "tieši tāpēc persona turpmāk varēs izvēlēties, kādu personu apliecinošu dokumentu saņemt - pasi, eID vai abus dokumentus".
Kā iegūt un cik maksās eID?
Kā norāda Treiguts, iedzīvotājiem valsts nodeva par eID izsniegšanu tiek plānota vidēji 10-12 latu apmērā, kas ir zemāka nekā pašlaik noteiktā valsts nodeva par pases izsniegšanu. Tāpat kā līdz šim, mazāka valsts nodeva par dokumenta izsniegšanu ir paredzēta bērniem, pensionāriem un invalīdiem, kuriem nodevas apmērs varētu tikt noteikts 3-4 latu robežās.
"Šobrīd eID netiek plānots noteikt citus izsniegšanas termiņus nekā pasēm, jo abu dokumentu personalizācijai tiks izmantota identiska tehnoloģija un tas tiks veikts centralizēti. Arī eID varēs saņemt parastā un paātrinātā kārtībā, šajā gadījumā maksājot augstāku valsts nodevu," uzsver Treiguts.
Visas ar eID izdošanu saistītās izmaksas plānots finansēt ar papildu ieņēmumiem valsts budžetā no valsts nodevām par eID izsniegšanu, kā arī, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.
Eiropas Padomes 2002. gada regula Nr. 1030/2002 nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem. Šie grozījumi ES valstīm uzliek pienākumu līdz 2011. gada maijam sākt minēto pilsoņu uzturēšanās atļauju izsniegšanu viedkaršu formātā, iekļaujot tajās biometrijas datus.
