Viņa arī atgādināja, ka LNO 2010.gada kopējais budžets ir 5 miljoni latu, bet finanšu gada vidū saistības - 390 tūkstoši latu.

"LNO, kā jebkura atbildīga iestāde, aktīvi meklē risinājumus, lai finanšu gadu noslēgtu ar līdzsvarotu bilansi," uzsvēra Vasiļjeva.

Viņa norādīja, ka tikko, sezonas noslēgumā, veiksmīgi noritējis 13.Rīgas Operas festivāls ar pārliecinošu māksliniecisko veiksmi - operas "Triptihs" pirmizrādi, kā arī labiem apmeklējuma rādītājiem.

Tāpat, reaģējot uz tirgus pieprasījumu un tūristu daudzumu Rīgā, LNO augustā sniegs vasaras izrāžu sēriju. Tomēr jāņem vērā esošā ekonomiskā situācija valstī, kas LNO darbībā ievieš būtiskas korekcijas. Gada laikā LNO, darbojoties reducēta budžeta ietvaros, pazeminājusi biļešu cenas, pārskatījusi māklsinieciskos plānus un administratīvās izmaksas, būtiski samazinot gan iestudējumu izmaksas, gan darbinieku algas un skaitu.

"Varam būt tikai pateicīgi LNO darbiniekiem, kas visas sezonas laikā pašaizliedzīgi ir strādājuši un darījuši visu, lai LNO izrādes notiktu augstā mākslinieciskā līmenī," atzina LNO pārstāve.

"Opera ir mūsu valsts vizītkarte. Mēs visi lepojamies ar to dziedoņu un mūziķu vārdiem, kuri izauguši LNO un šobrīd nes Latvijas vārdu pasaulē. Velkot paralēles ar citām sfērām, piemēram, šobrīd tik aktuālo futbolu, redzam, ka darbojas pilnīgi citi ekonomiskie principi. Jebkurš talantīgs futobolists tiek pārpirkts, maksājot kompensāciju tam klubam, kurā futbolists tiek pamanīts. Mākslas sfērā ir citi noteikumi - mēs varam tikai lepoties, ka esam darījuši visu: riskējuši un devuši iespēju, kā arī ieguldījuši līdzekļus tālākizglītībā, lai mūsu mākslinieki būtu augstu novērtēti un konkurētspējīgi pasaules mūzikas tirgū," uzsvēra Vasiļjeva.

Jau vēstīts, ka kultūras ministrs Ints Dālderis ("Jaunais laiks") ceturtdien pavēstīja, ka LNO parādsaistības pēdējos mēnešos atkal ir palielinājušās, taču, ja operas administrācija netiks ar tām galā, Kultūras ministrija (KM) pašreizējos administrācijas darbiniekus vairs neglābs.

Viņš gan apliecināja, ka no LNO vadības KM saņēmusi apliecinājumu, ka līdz gada beigām parādi tiks dzēsti.

"Ja nenotiks šāda rīcība un tas netiks izdarīts, tad vairs mēs neglābsim administrāciju, operu mēs noteikti glābsim. Operai ir jāpastāv, operai ir jābūt," sacīja Dālderis. Vienlaikus viņš norādīja - ja operas vadība netiek galā ar saviem pienākumiem un nespēj strādāt esošā budžeta ietvaros, tad par viņiem KM vairs neiestāsies.

Vēstīts arī, ka pērnā gada nogalē valdība nolēma atvēlēt pusmiljonu latu LNO nodokļu parādu segšanai. LNO nodokļu parādi bija izveidojušies sakarā ar būtisku valsts dotācijas samazinājumu pēc pērnā gada budžeta grozījumu pieņemšanas Saeimā - kopējais dotācijas samazinājums bija 1,4 miljoni latu.

Finanšu ministrija (FM) gan sākotnēji neatbalstīja operas lūgumu, uzskatot, ka LNO nav veikusi pietiekamus izdevumu optimizācijas pasākumus jau no gada sākuma, kad bija zināms pirmais izdevumu samazinājums 664 896 latu apmērā. Tomēr valdība finansējumu piešķīra, uzklausot LNO sniegto informāciju par veiktajiem izdevumu samazinājumu pasākumiem.

LNO direktors Andrejs Žagars valdībā pastāstīja, ka ir veikti vairāki pasākumi - visi LNO strādājošie izmantoja viena mēneša bezalgas atvaļinājumu, tādējādi tika ietaupīti 400 tūkstoši latu, samazināts darbinieku skaits, ietaupot 430 tūkstošus latu, samazinātas arī izmaksas ārštata atlīdzībai, viessolistus un viesdiriģentus aizstājot ar vietējiem māksliniekiem un samazinot autoratlīdzības un honorārus, kā arī optimizēti uzturēšanas izdevumi. Žagars arī uzsvēra, ka tādējādi LNO zaudē talantīgus māksliniekus.

Vienlaikus LNO samazinās pašu ieņēmumi, jo ekonomiskās krīzes ietekmē būtiski samazinājusies operas apmeklētāju pirktspēja, samazinājies jauniestudējumu skaits, kā arī sašaurināta LNO mākslinieciskā programma.

Pēc informācijas uzklausīšanas valdība uzdeva operas vadībai turpināt samazināt administratīvos izdevumus.