Kā izcils piemērs Latvijas izglītības konkurētspējai ir Meža un koku produktu pētniecības un attīstības institūts, kas meklē atbildes arī uz jautājumiem - kā uzlabot koksnes īpašības un kā to padarīt izturīgāku. Jo to, cik izturīgs ir krēsls, galds vai gulta grib zināt katrs tā lietotājs pirms produkta iegādes.
Kā izglītību un labu ideju pārvērst naudā? (21)
Uzņēmuma kvalitātes vadītājs demonstrē imitētu zīdaiņa galvu. Velkot pa gultas rāmi, tā nedrīkstot iesprūst. Cita veida ierīces imitē zīdaiņa kodienu matracī.
Lai noteiktu krēsla izturību, ar uz krēsla pamatnes ar 100 kg spēku tiek spiests 100 tūkstošus reižu. Pārbaude bez apstājas ilgs 6-7 dienas.
Kristaps Zīverts, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta kvalitātes vadītājs: "Katrai mēbelei ir noteikts savs ciklu skaits, cik jāiztur slodze, slodzes lielums. Ir tā, vai nu to slodzi iztur, vai neiztur. Ja neiztur, tad mēbele nav atbilstoša standartiem."
54 ņūtoni uz kvadrātmilimetru – tieši tik lielu slodzi spēj izturēt apses koka līmējums. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, pirms pārdošanas ir jāpārbauda jebkura kokmateriāla vai mēbeles parauga izturība. Jau piecus gadus šādi augstākā mērā sarežģīti mērījumi tiek veikti arī Latvijā. Mēbeļu testēšana, ugunsdrošības pārbaude, koksnes uzlabošanas tehnoloģijas – tās ir tikai dažas no jomām, kurās strādā Jelgavā bāzētais Meža un koksnes produktu zinātniskās pētniecības centrs.
Apvieno spēkus un nodibina uzņēmumu
Lai apvienotu izglītību, zinātni un ražošanu, institūtu pirms pieciem gadiem izveidoja Latvijas meži, Latvijas kokrūpniecības federācija un Latvijas Lauksaimniecības Universitāte. Šobrīd uzņēmums kļuvis par izcilu zināšanu pārneses piemēru - kā akadēmisku izglītību pārvērst reālā naudā.
Institūtā strādā 18 speciālistu, piedāvājot visplašāko koksnes pētījumu spektru Baltijā. Lai arī lielākā daļu institūta finansējuma pagaidām nāk no Eiropas attīstības fondiem, arvien biežāk tiekot izpildīti konkrēti ražotāju pasūtījumi. Pēdējā laikā uzņēmēji arvien vairāk pasūta kurināmās koksnes pētījumus. Piemēram, - cik gramu pelnu paliek, sadedzinot šķeldu?
Kārlis Būmanis, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktora vietnieks: "Zemākas kvalitātes koksni var izmantot ar augstāku vērtību, kā cietāku vai vizuāli izskatīgāku, gan ietaupīt uz tehnoloģiju rēķina enerģijas taupīšanas nolūkā, līmēt nevis sausu, bet slapju koksni, tādējādi uzņēmumiem ir iespēja efektīvāk strādāt."
Kā norāda uzņēmuma vadība - mūsu speciālistu kompetence var konkurēt ar Eiropas labākajiem paraugiem, un atsevišķās jomās to pat pārsniedz. Nemaz nerunājot par izdevīgo cenu.
Visticamāk, tieši kompetence ir izšķirošais faktors, kāpēc daudzi mežizstrādāji arvien biežāk izmanto arī trešo institūta darbības virzienu – tālākizglītību, apmācot kokapstrādes speciālistus un mežstrādniekus. Jo kā liecinot prakse - dažkārt pat vienkārši ieviešami uzlabojumi tehnoloģijās, prasmēs vai zināšanās var nest visai būtiskus ietaupījumus nākotnē.