Raidījumam vairāki avoti apliecinājuši, ka konkursa gaitā Undzēns mēģinājis un, iespējams, arī ieguvis gaidāmā svešvalodu testa jautājumus. Pēc raidījuma vēstītā, vēl būdams VID Administratīvā departamenta vadītājs, Undzēns testa jautājumus lūdzis iegūt kādam konkursa komisijas darbiniekam, kurš par notikušo vēlāk komisijas sēdē centies ziņot VID ģenerāldirektorei Nellijai Jezdakovai, taču palicis nesadzirdēts.

"Faktiski man nav ziņu par tādām lietam, jo rakstiski es neko neesmu saņēmusi," raidījumam sacīja Jezdakova, atzīmējot, ka konkursā Undzēns nav uzrādījis perfektas zināšanas angļu valodā. "Ja viņš būtu zinājis tos testa nosacījumus, tad viņš būtu izpildījis bez kļūdām," sacīja Jezdakova. Viņa gan arī atzinusi, ka, iespējams, bijuši darbinieku mēģinājumi viņu brīdināt par negodīgo konkursantu, bet viņa nav parezi sapratusi teikto.

Jezdakova arī solījusi izskanējušās ziņas pārbaudīt un atzinusi, ka šādi skolnieciski gājieni tik augstām valsts amatpersonām nebūtu pieļaujami.

Tāpat VID ģenerāldirektore raidījumam sacījusi, ka pēdējā brīdi tikuši mainīti angļu valodas testa uzdevumi, bet jautāta, vai tas darīts aizdomu par iespējamu jautājumu noplūšanas dēļ, Jezdakova atbildējusi: "nu it kā jā, mēs mēģinājām".

Undzēns interviju kameras priekšā raidījumam atteicis, taču rakstiskā atbildē noraidījis izteiktos pārmetumus, apgalvojot, ka "testa rezultātus neesmu nedz mēģinājis iegūt, nedz ieguvis. Šī informācija ir nepatiesa. Par to, ka tika mainīti testa jautājumi neesmu informēts, par to es uzzinu no jums".

Raidījums arī atzīmē, ka ir vēl kāda nianse, kas liek domāt, ka īsti mierā ar Undzēna rīcību komisija nav bijusi. Konkursa uzvarētājs jāsaskaņo ar finanšu ministru un sākotnēji Einaram Repšem (JL) nosūtīti divu it kā vienlīdz spēcīgu kandidātu vārdi. Neoficiāli avoti raidījumam norādījuši, ka tas darīts tieši iespējamās negodprātīgās rīcības dēļ, bet konkursa dokumentos par to gan neparādoties ne vārda. Ar abiem kandidātiem ministrs vēlāk arī ticies, taču tos esot atzinis par vienlīdz spēcīgiem un Jezdakovai uzdevis izvēlēties vienu konkursa uzvarētāju. Savukārt Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis raidījumam apgalvoja - ja būtu kādas šaubas par konkrētā kandidāta reputāciju, ministrs šo kandidatūru nebūtu saskaņojis.

Pēc raidījuma vēstītā, Jezdakova ar Undzēna apstiprināšanu jaunajā amatā nesteigsies. Šobrīd viņam vēl esot pietiekami daudz darba Administratīvajā departamentā, un kad viņš varētu ķerties klāt jaunajiem pienākumiem, VID vadītāja neņēmās prognozēt.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Undzēns VID strādā kopš dienesta pirmsākumiem, ieņemot vadošus amatus gan muitas, gan nodokļu administrēšanas jomā. Karjeru viņš sāka 1992.gadā kā Zemgales muitas Grenctāles muitas punkta muitas virsuzraugs, bet laika posmā no 2002.gada līdz pat 2010.gada martam, kad tika iecelts VID Administratīvās pārvaldes direktora amatā, bija lielākās VID reģionālās iestādes - Rīgas iestādes - direktors.

Tāpat vēstīts, ka VID 1.jūnijā izsludināja konkursu uz VID ģenerāldirektora vietnieka amatu nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktora ierēdņa amatu. Kopumā uz minēto amatu VID saņēma kopumā astoņus pieteikumus, taču konkursa komisija nolēma uz otro kārtu aicināt trīs pretendentus.

No pretendenta tika prasīta augstākā akadēmiskā vai profesionālā izglītība ekonomikā, finansēs, vadības zinātnēs un tiesību zinātnēs, profesionālā pieredze nodokļu jomā ilgāka par vienu gadu, darba pieredze valsts pārvaldē vismaz viens gads, kā arī svešvalodu zināšanas un citas prasmes. Tāpat no kandidāta tika prasīta nevainojama reputācija.

Par amata galvenajiem pienākumiem tika minēti plānot, vadīt, organizēt un koordinēt VID Nodokļu pārvaldes darbu, nodrošinot pārvaldes reglamentā noteikto funkciju un uzdevumu izpildi, dot uzdevumus un norādījumus un pakļautībā esošo Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes un Nodokļu kontroles pārvaldes ierēdņiem un darbiniekiem. Tāpat vietniekam jāaizvieto VID ģenerāldirektors viņa prombūtnes laikā, ja tas būs noteikts ar atsevišķu rīkojumu.

VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas. VID izveidots 1993.gadā.