1. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gada 1. maijā ir notikums, kas pēdējo desmit gadu laikā visvairāk ietekmējis Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Jau sešus gadus mēs dzīvojam Eiropas Savienībā. Brīvi ceļojam, izglītojamies un strādājam. Un pildām ES direktīvas... Šim solim bija un joprojām ir gan savs atbalstītāju pulciņš, gan noliedzēji.

Foto: LETA

2. Pirmo reizi Latvijā sieviete - prezidente

Pēdējā gadu desmitā nozīmīgu lomu Latvijā spēlēja arī Vaira Vīķe-Freiberga, kura no 1999. līdz 2007. gadam bija Latvijas Republikas Valsts prezidente. Tobrīd Latvijas sabiedrībai mazpazīstamo Vīķi-Freibergu Saeima amatā iecēla 1999. gada 17. jūnijā.  2003.gadā ar 88 balsīm no 96 viņa tika pārvēlēta uz otru pilnvaru termiņu. Kopš stāšanās amatā ziņu virsrakstos viņas vārds parādās bieži. Viņa starptautiskajā arēnā aktīvi aizstāvēja Latvijas uzņemšanas nepieciešamību NATO un Eiropas Savienībā. Latvijas prezidente kļuva par spilgtu politisko figūru ne tikai pašu mājās, bet visā pasaulē.

Vaira Vīķe-Freiberga ar vīru Imantu Freibergu. Foto: LETA

3. Tautas referendums par iespēju atlaist Saeimu

Saeimas vīru patvaļa, mistiskie lēmumi, mīklainie darījumi un valdošās koalīcijas nihilisms galu galā reiz apnika arī citkārt tik pacietīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. 2008.gada 2.augustā notika tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas dotu tiesības vēlētājiem ierosināt Saeimas atlaišanu. Nobalsošanā piedalījās rekordliels vēlētāju skaits - 600 000. Tomēr grozījumi netika pieņemti, jo referendumā piedalījās 40% balsstiesīgo vēlētāju, bet kvorumam bija nepieciešami 50%.

Uzreiz pēc referenduma iniciatīvu uzņēmās Valsts prezidents Valdis Zatlers, iesniedzot grozījumus par tautas tiesībām atlaist Saeimu. Saeima tos pieņēma tikai 2009.gada pavasarī pēc prezidenta ultimāta.

Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu piedalās tautas nobalsošanā par iespēju atlaist Saeimu. Foto: LETA

4. Uzņemšana NATO - pie mums kļuvis drošāk

2004. gada 29. martā NATO vēsturiskās paplašināšanās ietvaros Latvija līdzās Lietuvai, Igaunijai, Bulgārijai, Rumānijai, Slovākijai un Slovēnijai oficiāli kļuva par pasaulē spēcīgākās militārās alianses dalībvalsti, tādējādi iegūstot drošības garantijas, ko tai sniedz dalība alianses kolektīvās aizsardzības un drošības sistēmā.

Foto: LETA

5. Iedzīvotāju mērs ir pilns - tautas sacelšanās

2007. gads  iegāja vēsturē kā pilsoniskās sabiedrības atmodas brīdis ar "Lietussargu revolūciju". Pasīvie latvieši izgāja ielās, kad toreizējais premjers mēģināja atbrīvoties  no KNAB vadītāja Alekseja Loskutova un  Saeima mēģināja iesmērēt drošības likuma grozījumus. Tauta piespieda premjeru atkāpties.

Nemieriem latvieši sacēlās vēl vienu reizi. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai pasaulē 2008. gada nogalē, pasliktinājās arī ekonomiskā situācija Latvijā. Saeima pieņēma vairākus sabiedrības neapmierinātību izraisošus lēmumus, tostarp arī grozījumus nodokļu likumos. Kārtējo reizi tauta pieprasīja Valsts prezidentam atlaist Saeimu. 13. janvārī sākotnēji miermīlīgi iecerētā tautas protesta akcija izvērtās masu grautiņos.

Saeimas ēka tika apmētāta ar olām, pudelēm, bruģakmeņiem un citiem priekšmetiem, izsisti stikli. Vismaz 50  cilvēki tika ievainoti. Nemiernieki arī aplaupīja alkoholisko dzērienu veikalus.

2008. gada 13. janvāra nemieri Vecrīgā. Foto: LETA

6. Protesti pret mācībām valsts valodā

2004. gadā saasinājās etniskā spriedze Latvijā, jo tūkstošiem krievvalodīgo protestēja pret izglītības reformu valstī, kas mazākumtautību vidusskolēniem paredzēja sākt 60% mācību satura apgūšanu latviešu valodā. Skolas organizēja speciālus autobusus, lai uz protestiem tiktu arī skolēni no reģionu mācību iestādēm Protestu laikā mācības šajās skolās tika atceltas. Protestos tika izmantoti arī plakāti ar Latvijā aizliegto fašistisko simboliku — kāškrustiem.

Likumsargiem izdevās nodrošināt sabiedrisko kārtību ielās, un reforma sākās, kā likumā bija paredzēts, 1. septembrī. Par valsts valodā gūtās izglītības kvalitāti mazākumtautību skolās vērtējumi gan palika pretrunīgi.

Foto: LETA

7. Korupcijas skandāli

Korupcijas skandāli šajos desmit gados nepazūd no ziņu virsrakstiem. Viens no pēdējā laika skaļākajiem gadījumiem ir "Latvenergo" lieta un uzņēmuma vadības apcietināšana. Kaislības nav rimušas arī Jūrmalā. Kamēr aizmirstībā jau grima "Jūrmalgeita 1" ar "lielākā kretīna" meklēšanu, pilsētas mērs parūpējās par jaunu skandālu, meklējot "lielāko stulbenīti". Tāpat visus šos gadus Lemberga stipendiāti kaut kur spokaini klīst pa Saeimu un deputāts Indulis meklē savu mistisko portfeli. Pasaulē dārgākais tilts tā arī palicis pusratā, jo padomā jauns. Nokļūstam arī ASV tiesībsargājošo institūciju sarakstos ar bēdīgi slaveno Daimler lietu un aizdomu ēnu par mūsu ierēdņu koruptīviem darījumiem. Joprojām turpinās digitālās TV ieviešanas iztiesāšana. Bet skandāls un aizdomas par korupciju Bērnu slimnīcā izraisīja sašutumu plašā sabiedrībā. Bērnu apzagšana pat pie korupcijas skandāliem jau pieradušajiem bija  kas prātam neaptverams.

Korupcijā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis. Foto: LETA

8. Dzert varam tikai līdz plkst. 22

2002. gadā valdība, lai cīnītos pret vispārēju tautas nodzeršanos, aizliedza naktīs tirgot alkoholu. Toreiz gan valstsvīri piemirsa aizliegto dzērienu klāstā iekļaut alu, kuru iedzert mīlošie un gribošie varēja iegādāties netraucēti. Pēc laika gan šī kļūda tika labota un šobrīd alkohols oficiāli tiek tirgots tikai līdz plkst 22. Neoficiāli to var arī vēlāk nopirkt jebkurā rajona bodītē.

Foto: LETA

9. Latvijai savs Robins Huds

Pirmais un vērienīgākais kibernoziegums mūsu valsts vēsturē - Neo un "Ceturtās atmodas tautas armijas" (4ATA) aktivitātes publiski kļuva zināmas 14.februārī, kad sabiedrība uzzināja, ka no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas noplūduši 7,4 miljoni dokumentu. Par vērienīgo VID datu ieguvēju kļuva datorspeciālists Ilmārs Poikāns, kurš ilgu laiku sabiedrībā bija pazīstams ar segvārdu Neo. Viņš daļu iegūto datu no VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas regulāri publicēja internetā.

Neo identitātes atklāšana izraisījusi ievērību ne tikai vietējos medijos, bet arī ārzemēs, kur viņš tika dēvēts par "tautas varoni", "latviešu Robinu Hudu" un "latviešu kibervaroni". Vienmēr ticis uzvērts, ka aizturētais Poikāns nav "uzlauzis" VID datubāzi, bet gan nejauši uzdūries "drošības caurumam". Likumsargi sākuši izmeklēšanu šajā lietā. Neo aizturēšana, visdrīzāk, ieies Latvijas jaunāko laiku vēsturē kā viena no visnepopulārākajām policijas operācijām.

Latvijas Robins Huds - Ilmārs Poikāns jeb Neo. Foto: LETA

10. Pasaules galu gaidot

Šā gadu desmita notikumu topā noteikti iekļūst arī jaunā gadu tūkstoša sagaidīšana. Spekulācijas ap Millenium tēmu nerima līdz brīdim, kad 1999. gadu nomainīja 2000. Iepriekš tika prognozēts, ka vēsturiskajā gadu mijā būs pasaules gals. Tāpat pastāvēja bažas par informācijas sistēmas nobrukšanu, datoriem nespējot pazīt apaļos skaitļus. Bet viss beidzās labi! Kopš tā brīža ir pagājuši desmit gadi un desmit gadi, kopš radīts portāls TVNET.

Foto: flickr.com/DaGoaty