Valdībā sāk apcerēt iespēju taupīt uz nākotnes platformas - topošo pensionāru rēķina, liekot mierā esošos pensiju saņēmējus. Budžeta apcirpšanas šķēres valsts budžeta resursu palielināšanai tad varētu asi jo asi iegriezt pensiju 2. līmeņa sistēmā, tādējādi apdraudot tās turpmākās pastāvēšanas iespēju. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piektdien publiski pavēstīja, ka nākamgad šajā sistēmā, kur iedzīvotājiem uzkrājas pensijas kapitāls no veiktajām sociālā nodokļa iemaksām, varētu neieskaitīt ne santīma. Finansisti šādu iespējamību vērtē kā uzkrājošās pensijas sistēmas graušanu ar tālejošām sekām.
Iesaka samazināt sociālo budžetu
Šo jauno valsts naudas taupīšanas ieceri premjers Valdis Dombrovskis pauda pēc tikšanās ar Pasaules bankas (PB) prezidentu Robertu Zēliku, kurš 13.augustā kopīgi ar premjeru apmeklēja Siguldu un iepazinās ar tā saukto simtlatnieku programmu un valdības paveikto cīņā ar krīzi. Zēlika vadītā institūcija ieteikusi Latvijai virkni sāpīgu lēmumu valsts naudas taupīšanai, taču veidi, kādos samazināt budžeta deficītu, esot tikai un vienīgi pašas Latvijas valdības ziņā. Tajā pašā laikā Pasaules Banka uzskata, ka vislielāko ietaupījumu dotu sociālā budžeta samazināšana. Tajā skaitā tiek rekomendēts samazināt pensijas un taupīt uz izglītības sistēmas un veselības aprūpes rēķina. R.Zēliks skaidro, ka tā nav obligāta prasība un lēmums jāpieņem valdībai.
Top skaidrs, ka šādu ieteikumu īstenošana dzīvē vēl vairāk samazinātu iedzīvotāju ienākumus. Taču Zēliks komentē PB ieteikumus toleranti: "Lēmumi jāpieņem Latvijas cilvēkiem. Mūsu loma ir piedāvāt dažādas iespējas. Ir dažādi veidi, kā pacelt nodokļus vai samazināt izdevumus. Taču izvēle ir Latvijas iedzīvotāju ziņā. Mēs savukārt varam piedāvāt pasaules pieredzi, kā tērēt naudu efektīvi."
Grib 0% iemaksas pensiju uzkrājumiem 2.līmenī
Premjers turpina solīt, ka šoreiz pensijas netiks samazinātas, taču šodien viņš atklāja negaidītu vēsti, ka papildu naudu budžetā varētu iegūt uz topošo pensionāru rēķina. Tiekot apsvērta iespēja uz laiku vispār atteikties no iemaksām pensiju otrajā līmenī, kur nākamie pensionāri uzkrāj katrs savu pensiju. Turklāt iedzīvotāji jau izvēlējušies dažādus uzkrājumu veidus - vieni dinamiskās programmas, citi konservatīvi stabilās, lai vai kā, bet mērķis uzkrājumiem viens - vecumdienās saņemt cilvēka cienīgu pensiju un dzīvot labklājībā, nevis grabinot pēdējos santīmus naudas maciņos. Jāatceras, ka pensiju 2.līmeni savulaik ieviesa labākas nākamo pensionāru nākotnes vārdā. Nu tā tiek apdraudēta, ja šādu budžeta ienākumu uzlabošanas modeli patiešām ieviesīs.
V.Dombrovskis, klāstot savu redzējumu LNT ziņām, uzsvēris igauņu pieredzi: "'Principā reformu vadības grupā faktiski izdarīts secinājums, ka būtu jāizanalizē arī iespēja to vēl vairāk samazināt. Šajā gadījumā tas būtu līdzīgi kā to izdarīja Igaunija, kura nomazināja šīs iemaksas līdz nullei." Pavisam nesen 2008.gadā pensiju otrajā līmenī tika ieskaitīti 8% no sociālā nodokļa, bet kopš 2009.gada vien tikai 2% un nākamgad pensiju otrajā līmenī, iespējams, neieskaitīs ne santīma - 0%. Tātad šī jau būs otrā reize, kad valdība bāž roku topošo pensionāru kabatās. Ja pirmo reizi iemaksas 2. līmenī tika tikai samazinātas, tad tagad valdības plānos ir tās neveikt vispār.
Nepareiza pieeja
Pilnībā atteikties no iemaksām pensiju otrajā līmenī, kur strādājošie individuāli uzkrāj savai pensijai ilgtermiņā, neesot pareizi. Tādu viedokli pauž finanšu eksperts un investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Viņaprāt, tas cilvēkiem varot mazināt vēlmi maksāt nodokļus, taču lielākais trūkums saistāms tieši ar nespēju nodrošināt līdzekļus visiem nākotnes pensionāriem. Ģ.Rungainis pamato savu nostāju šādi: "Šie pensiju uzkrājumi ir vajadzīgi pensiju fondos, lai mums vispār būtu ilgtermiņa uzkrājumi, ko varētu izmantot finansējumam un kapitāla bāzei." Rungainis plānoto valdības ieceri uzskata par iespējamu kā īstermiņa mēru, un šobrīdējā krīzes situācijā šādā veidā varot lāpīt budžetu. Taču ilgtermiņā tas var radīt nepatīkamas, tālejošas sekas. "Ilgtermiņā tas nav pareizi, jo mēs graujam šo uzkrājošās pensijas sistēmu, un bez tās pensionāri nekad nevarēs tuvākajos 40 - 50 gados saņemt normālas pensijas," pamato Rungainis.
