Augustā sākušies pārsteidzoši un nebijuši mērījumi uz Latvijas autoceļiem, kuros var iesaistīties visi tie autovadītāji, kurus interesē un satrauc satiksmes drošības jautājumi un tās uzlabošanas iespējas. Tas nav labi zināmais alkohola reibuma mērītājs - alkometrs. Izvietotā jaunā ierīce ir gana intelektuāla, savās spriešanas un analīzes spējās pielīdzināma profesionālam ārstam.
Par fotoradariem uz ceļiem brīnās vairs retais, arī alkometri autovadītājiem nav sveši. Taču tagad autovadītājus varētu pārsteigt kāds 21.gadsimta tehnoloģijas brīnums - noguruma mērītājs, kas kopš augusta pieejams izmēģināšanai ikvienam autovadītājam.
Mēra acu zīlītes
Sākoties autovadītāja noguruma pakāpes mērīšanas seansam, uz ausīm būs uzliktas austiņas, kas padarīs apkārtējās pasaules trokšņus klusākus. Savukārt uz acīm tiek uzliktas speciālas melnas video brilles, kas noteiktā veidā reģistrē zīlīšu darbību. Kad noguruma mērīšana sākas, tad arī runāt vairs nedrīkstot.
Tautas balsij, izmēģinot šo noguruma mērītāju, Rīgas Stradiņa universitātes docents Leons Blūmfelds skaidroja: "Šo ierīci zinātniski sauc par pupilometru vai pukilogrāfu, pārtulkojot latviski, tas ir acs zīlītes stāvokļa izmērītājs. Izrādās, ka acs zīlīte ir samērā labs spogulis, jo atspoguļo to, kas notiek mūsu smadzenēs. Šo aparātu izmanto, lai konstatētu, cik liels risks ir cilvēkam iemigt dienas laikā pie auto stūres."
Noguruma izpētes laiks ilgst apmēram 11 minūtes. Mazliet pacietības, un autovadītājs konstatē savu pašsajūtu, kas ļauj izlemt - vadīt auto vai tomēr labāk nesēsties pie stūres. Kā var noteikt, ka noguruma pakāpe var būt vadītāju apdraudoša? Vienkārši - noguruma mērītājs dažādās krāsās uzrāda noguruma pakāpi, proti, ja pēc mērījuma parādoties sarkanā krāsa, tad šim autovadītājam esot jārēķinās ar augstu braukšanas risku - faktiski viņš ir bīstams ceļu satiksmes dalībnieks.
Nogurums - biežs avāriju cēlonis
Ceļu satiksmes statistika liecina, ka trešdaļa no visiem bojā gājušajiem ir mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki - gājēji, velosipēdisti, mopēdisti un motobraucēji. Otra bīstama kategorija ir autobraucēji un pasažieri, kas iet bojā auto avārijās, kurās iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis.
CSDD pārstāve Ieva Bērziņa atzīst: "Šo te avāriju cēlonis var būt vai nu pārlieku liels braukšanas ātrums, neuzmanība, vai arī nogurums. Par ātrumu un neuzmanību uz ceļiem jau esam runājuši satiksmes drošības kampaņās, bet nogurums ir tāds lielums, ko patiešām grūti nomērīt."
Tieši tādēļ CSDD sadarbībā ar Latvijas Samariešu apvienību uz lielceļiem izvietojusi aparatūru, ar kuras palīdzību ikviens transporta līdzekļa vadītājs var izmēģināt un noteikt savu noguruma un miegainības pakāpi.
Veido noguruma kampaņas
Pasaulē un arī Eiropas praksē autovadītāji zina, ka viņi ir noguruši nakts stundās - no pulksten vieniem līdz sešiem. Taču Eiropā izpētīts, ka autovadītāji sajūt nogurumu arī dienas otrajā pusē. "Ir novērojams tā dēvētais sekundes miegs, kad vadītājs uz brīdi aizver acis, it kā ir ceļu satiksmē, bet šajā vienā acumirklī var notikt traģēdija," stāsta Ieva Bērziņa.
Šādas nogurumu akcentējošas kampaņas, lai veicinātu uzmanības pievēršanu arī šādam drošas braukšanas apstāklim, esot populāras gan Eiropā, gan Skandināvijā. Arī tur notiek pētījumu veikšana uz auto ceļiem un satiksmes drošības kampaņu veidošana par noguruma tēmu. Šogad noguruma mērīšanai pievērsušies arī CSDD.
Tāpēc direkcijas pārstāve Ieva Bērziņa Tautas balsī izteikusi aicinājumu autovadītājiem pieteikties anonīmam CSDD pētījumam. Tā veikšanai 11 minūšu garumā nebūšot jāatklāj personas dati, tikai jānoskaidro, vai vadītājs ir vai nav bīstams ceļu satiksmē.
