Saprātam gūstot virsroku, šodien Saeima noraidīja grozījumus Izglītības likumā un Reliģisko organizāciju likumā, kas paredzēja Bībeles mācības ieviešanu skolās.
Domāja, ka sekmēs morālo un garīgo izaugsmi
Grozījumu Izglītības likumā projekts noteica, ka izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību. Izglītojamie no 1. līdz 12. klasei apgūtu Bībeles-kristīgo mācību. Pie kristīgās ticības nepiederīgie un ateisti pēc izvēles apgūtu Bībeles-kristīgo mācību vai ētiku.
Pēc likumprojekta autoru domām, Bībeles mācības ieviešana ne tikai stiprinātu, viņuprāt, Eiropas identitātes pamatu - kristīgās vērtības, bet arī dotu laiku sagatavot Izglītības un zinātnes ministrijai kvalitatīvas mācību programmas un kvalificētus skolotājus Bībeles-kristīgās mācības apguvei skolās no 1. līdz 12. klasei, sākot ar 2011.gada 1.septembri. Šāda priekšmeta ieviešana, viņuprāt, sekmētu skolēnu garīgo un morālo attīstību un spēju pastāvēt mainīgā pasaulē, atklājot iespēju veidot personiskas attiecības ar Dievu un dzīvi apliecinošu attieksmi pret sabiedrību.
Šādi izglītības likuma grozījumi bija klajā pretrunā ar cilvēktiesībām un ES valstu regulām, kā arī grozījumi Reliģisko organizāciju likumā nosaka, ka ikvienam ir tiesības apgūt Bībeles-kristīgo mācību gan individuāli, gan kopā ar citiem reliģisko organizāciju mācību iestādēs.
Ateisti atsakās mācīties
Valsts un pašvaldību skolās tiek mācīta Bībeles-kristīgā mācība, izņemot pie kristīgās ticības nepiederošos un ateistus, kuri rakstveidā atteikušies to apgūt. Nepilngadīgās personas iesniegumu par atteikšanos apgūt Bībeles-kristīgo mācību iesniedz ar vecāku vai aizbildņu rakstisku piekrišanu. Ja nepilngadīgā persona ir jaunāka par 14 gadiem, tās vietā iesniegumu iesniedz šīs personas vecāki vai aizbildņi.
Bībeles-kristīgo mācību māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu konfesiju pedagogi, ja skolā ir vismaz desmit skolēnu, kuri vēlas apgūt attiecīgās kristīgās konfesijas mācību. Pedagogus izvirza konfesijas vadība, un tos atestē Izglītības un zinātnes ministrija.
Valsts un pašvaldību pārziņā esošajās nacionālo minoritāšu skolās, ievērojot skolēnu un viņu vecāku vai aizbildņu vēlēšanos, Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā var pasniegt arī attiecīgajai nacionālajai minoritātei raksturīgās ticības mācību.
Bībeles-kristīgā mācība un ētikas mācīšana tiek finansēta no valsts budžeta.
Kā TVNET informēja politiskā apvienības „Par Labu Latviju!” (PLL) pārstāvis Ainars Baštiks, PLL sagatavotos priekšlikumus pēc vēlēšanām virzīs atkārtoti.
"Bez priekšvēlēšanu retorikas, naida un savstarpējiem apvainojumiem. Lai mūsu bērniem tiktu dotas ne tikai zināšanas un materiālas lietas, bet arī pārliecība par šīs dzīves vērtībām un Mūžību," uzsver Saeimas deputāta kandidāts.
