Vērienīgākais 21.gadsimta karš Irākā ir oficiāli izbeigts. 31.augusta vakarā ASV prezidents Baraks Obama pasaules sabiedrībai paziņoja par ASV karaspēka izvešanu no Irākas. Latvijai Irākas karš beidzās jau pirms trīs gadiem. Tas mūsu valstij atņēma triju karavīru dzīvības un iedragāja piecu kareivju veselību, turklāt no aizsardzības budžeta šim karam patērēja 21 miljonu latu.
Latvijas ieejas biļete NATO
Kara nemierus Irākā kopumā piedzīvojuši teju 1200 Latvijas karavīru. Latvija šajā Tālo Austrumu karā iesaistījās neilgi pēc tam, kad 2003. gada martā pirmo uzbrukumu diktatora Sadama Huseina režīmam deva ASV un Lielbritānija. Latvijas misijas karavīrs, Nacionālo bruņoto spēku kapteinis Aivars Krjukovs par izcili veiktajiem karavīra pienākumiem ir saņēmis Viestura ordeni. Krjukova vārdi trāpīgi raksturo, Irākas konflikta eskalāciju: „Ja skatās pirmo vienību, tad no vietējiem bija forša attieksme, pārvietošanās notika bez apsardzes, ar minimālu bruņojumu. Kad mēs atbraucām vēlāk, pārvietošanās jau notika vada sastāvā – drošība bija būtiski pasliktinājusies.”
Bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs bija pārliecināts, ka Irākas diktatora rīcībā ir masu iznīcināšanas ieroči. Tikmēr vadonis Huseins nebeidza atkārtot – Irākai neesot ne ballistisko raķešu, ne ķīmisko un bioloģisko ieroču. Laikā, kad Eināra Repšes vadītā valdība nobalsoja par Latvijas karavīru nosūtīšanu uz kara zonu, vēl nebija skaidrības par informācijas patiesumu. Vēlāk izrādījās, ka masu iznīcināšanas ieroču Irākā nav. Tā laika Saeimas deputāts Jānis Jurkāns uzskata: „Tā arī vajadzēja pateikt – ASV mūs lūdza, mēs gājām.”
Zināmi vismaz divi iemesli, kādēļ par spīti visai lielajai sabiedrības pretestībai Latvija tomēr politiski bija gatava atbalstīt militāru uzbrukumu Irākai, pat nesagaidot ANO rezolūciju. Pirmais no tiem – ieejas biļete NATO struktūrā. „Latvija piedalījās šajā misijā laikā, kad mēs vēl nebijām NATO un savā ziņā, tā bija nežēlīga cena mūsu dalībai NATO, kas garantē to, ka mēs tagad varam brīvi pārvietoties, mums ir atvērtas robežas un tā tālāk. Tagad tas liekas pašsaprotami, bet tam visam ir sava cena,” atzīst bijušais aizsardzības ministrs Atis Slakteris.
Otrs iemesls dalībai Irākas karā ir nauda. Piecu gadu laikā karadarbība Irākā Latvijas valsts budžetam izmaksājusi 21 miljonu latu. Daļēji šo naudu ar nodokļu palīdzību bija plānots atgūt tā, ka Latvijas uzņēmumi tiek iesaistīti izpostītās Irākas valsts atjaunošanā.
Latvijas pieļautās kļūdas
Latvija savu kontingentu no Irākas paguva izvest jau pirms trim gadiem. Tā kā NATO par prioritāti pasludināja operāciju Afganistānā, politiski tika pieņemts lēmums koncentrēties uz to.
Tagad atskatoties uz šo ne visai veiksmīgo karu, kas ASV vien izmaksājis teju triljonu dolāru – tas ir skaitlis, kas rakstāms ar 12 nullēm, Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa min vairākas kļūdas, kas saistībā ar Irākas karu ieiešot vēsturē. Proti, politoloģijas eksperte uzskata, ka, pirmkārt, nedrīkst balstīties uz vājiem faktiem, otrkārt - lēmumu par iebrukumu nevar pieņemt šaurā lokā, bet treškārt - mūsdienās ar militāriem līdzekļiem vien nepietiek.
