(Ziņa papildināta ar Ulda Miķelsona skaidrojumu par melu detektora darbību.)

Jau vēstīts, ka 25. augustā televīzijas programmas LNT Zemgales sarakstu līderu debašu tiešraides laikā Imants Parādnieks uzaicināja Šķēli kopīgi iziet uzticamības pārbaudi ar melu detektoru, kam politiķis pēc pārdomu brīža piekrita.

Tomēr pēc Parādnieka oficiālā uzaicinājuma 3.septembrī Šķēle izplatīja publisku paziņojumu, ka to noraida, jo negrasās iesaistīties citu partiju priekšvēlēšanu pasākumos, nodēvējot melu detektora pārbaudi par klaunādi.

Foto: LETA

Jānis Urbanovičs (SC): "Nezinu, cik daudz var ticēt melu detektoram, tomēr būtu interesanti pamēģināt."

 

 

 

Foto: LETA

Linda Mūrniece (Vienotība): "Mūsu valstī melu detektori atrodas vienīgi Drošības policijā vai valsts iestādēs, līdz ar to jokoties ar šādām lietām nav nekādas vajadzības. Ja šāds uzstādījums būtu visu partiju politiķiem, es bez problēmām to darītu, tomēr uzskatu, ka melu detektori ir domāti operatīvajām kriminālprocesu darbībām, nevis izklaidēm."

 

Foto: LETA

Augusts Brigmanis (ZZS): "Noteikti nē. Tas ir vienkārši šovs, un es neiešu cilvēku priekšā ākstīties."

 

 

 

Foto: LETA

Kārlis Leiškalns (PLL): "Simtprocentīgi nē! Neesmu ne noziedznieks, ne aizdomās turamais vai kas tamlīdzīgs. Es tādām ākstībām nepiekrītu. Kāpēc gan man būtu jāpiekrīt melu detektora testam? Ko jūs gribat man jautāt – ar cik meitenēm esmu pārgulējis?"

 

 

Foto: LETA

Aivars Aksenoks (VL-TB/LNNK): "Man nebūtu nekas iebilstams, jo es nekad tā īpaši arī neesmu melojis. Man nav nekas slēpjams."

 

 

 

Foto: LETA

Jakovs Pliners (PCTVL): "Es sevišķi neticu šim aparātam, jo tā precizitāte ir uz 98 vai 99 procentiem. Bet, ja kāds grib mani pārbaudīt, nav problēmu."

 

 

 

TVNET sazinājās ar juridiskās zinātnes doktoru Uldi Miķelsonu, kurš Latvijā veic melu detektora jeb poligrāfa ekspertīzes. Īsumā raksturojot, poligrāfam ir vairāki sensori, kas reģistrē elpošanas ritma, asinsspiediena, pulsa, ādas galvaniskās reakcijas un citas izmaiņas.

Laikā, kad notiek organisma fizioloģisko procesu reģistrācija, tiek uzdoti noteiktas sociālpsiholoģiskas nozīmes jautājumi, uz kuriem pārbaudāmais atbild vienā vārdā "Jā" vai "Nē", turklāt jautājumi veido tā, ka pārbaudāmais pats apzinās, vai atbildes laikā viņš atbild patiesīgi vai arī melo. Pēc tam seko eksperta darbs – rezultātu analīze, lai konstatētu, vai reģistrētajos datos izpaužas tādas specifiskas izmaiņas, kādas raksturīgas cilvēkiem, kuri atbild patiesīgi, vai arī melo. Uldis Miķelsons uzsver:

"Secinājumu izdarīšana ir ekspertu kvalifikācijas jautājums. Pati aparatūra secinājumus neizdara."

 

Viņš gan norāda, ka neviena ekspertīze nav simtprocentīgi precīza, bet pētījumos poligrāfa pārbaudēm konstatēta precizitāte ap 90%, kas ir krietni virs uzminēšanas līmeņa un ir līdzvērtīgi augsta, kā vairākām tradicionālām kriminālistiskām ekspertīzēm.

Turklāt Latvijā veikto ekspertīžu secinājumu drošību būtiski paaugstina tas, ka tās tiek veiktas kompleksi ar pārbaudāmās personas psiholoģisko diagnosticēšanu. Tātad, kompleksu izpēti veic divi eksperti. Psiholoģijas eksperte Veronika Semenkova arī ir sertificēta poligrāfa eksperte.

Aicināts komentēt Sarmītes Ēlertes jautājumu, kurā viņa vēlējās uzzināt – vai tad, kad Aivars Lembergs, Juris Savickis, A.Šķēle un Olafs Berķis kopā plānoja  Latvijas kuģniecības privatizāciju, vai viņš gadījumā ar Aigaru Kalvīti kā ekonomikas ministru nesēdēja abās pusēs galdam, vienlaikus sagatavojot privatizācijas noteikumus sev un no otras puses to nopērkot, Miķelsons norāda, ka šis jautājums vispārīgi veidots korekti, jo attiecas uz pagātnē notikušu notikumu.

"Svarīgi ir tas, lai cilvēks atbildot pats apzinās, vai atbild patiesīgi vai melo. Tomēr jautājumu vēlams veidot vienkāršā formā, lai cilvēkam nerodas iemesls paskaidrot savas atbildes, izvairoties atbildēs vienā vārdā." - tā Uldis Miķelsons.