Politiķis Ainārs Šlesers (LPP/LC) otrdien preses konferencē nespēja valdīt asaras, stāstot par ģimenes traģēdiju un savu grūto bērnību. Savukārt portāla TVNET aptaujātie speciālisti norāda, ka politiķim jārēķinās ar biogrāfijas tumšo plankumu nākšanu gaismā.
Šlesers nespēj valdīt asaras, stāstot par savas ģimenes traģēdiju (1892)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Video vairs nav pieejams.Pievienoti speciālistu viedokļi
Šlesers raud, stāstot par savu bērnību
Politiķis preses konferenci sasauca, reaģējot uz žurnāla "Kas Jauns?" rakstu, kas atklāj šausminošas lietas par Šlesera tēvu.
Šlesers žurnālistiem atzina, ka lielāko daļu no žurnālā iekļautās informācijas viņa ģimene - māte un vecāmāte - rūpīgi no viņa slēpušas. Viņš izteica nožēlu, ka pēdējo 12 gadu laikā neviens nav izrādījis interesi par šo informāciju, lai gan tā vienmēr bija pieejama.
Šlesers teica žurnālistiem, ka līdz šim vienmēr centies izvairīties stāstīt par savu bērnību. "Man bija tikai divi gadi, kad ģimenē notika traģēdija," - tēvs pēc nozieguma izdarīšanas tika nosūtīts piespiedu ārstēšanai psihiatriskajā slimnīcā. Šlesers apgalvoja, ka tikai no publikācijas žurnālā "Kas Jauns" uzzinājis, ka tēvs greizsirdības dēļ nogalinājis 19 gadus vecu medmāsu. "Es savu tēvu ieraudzīju piecu gadu vecumā, un toreiz man teica, ka viņš ir slims, ārstējas, bet par pastrādāto noziegumu, protams, bērnam neko nestāstīja," apgalvoja Šlesers.
Atmosfēra ģimenē bijusi smaga - kad tēvs pārstājis dzert zāles, viņš kļuvis agresīvs, pacēlis roku pret Aināru, kad viņam bijuši septiņi gadi. "Sanitāri mūsu mājās ieradās vairākkārt, lai aizvestu tēvu uz psihiatrisko slimnīcu," teica Šlesers. Viņu audzināja māte, vecmāmiņa un krustmāte. "Es apskaudu bērnus, kuriem bija normāla ģimene vai kurus audzināja mātes vienas pašas," teica Šlesers. Tieši paša bērnībā pieredzētais turpmākajā dzīvē viņam licis stingri iestāties par ģimenes vērtībām.
Kāds Šlesera bērnības draugs vēlāk nokļuvis cietumā un tagad jau esot miris. Arī par pašu Aināru kaimiņienes spriedušas, ka "no šitā jau nekas labs nesanāks".
Uz preses konferenci Šlesers ieradās kopā ar savu sievu Inesi Šleseri, kura atzina, ka šoreiz nespēj stāvēt malā, jo tādu Aināru Šleseru, par kādu tiek šodien runāts, viņa nepazīstot. "To Šleseru, par kuru runā, kuru aprunā, apsmej un ķengā, es nepazīstu," teica Inese Šlesere. "Mans vīrs ir cilvēks, kas mīl savu ģimeni, bērnus, māti, palīdz tuviniekiem un draugiem, cilvēks, kuram ir ārkārtīgi jūtīga sirds."
"Ja kāds cer, ka es pēc šīm publikācijām paiešu malā, atteikšos no priekšvēlēšanu cīņas, viņš smagi maldās,"
uzsvēra Šlesers.
Grāmatas autora Lato Lapsas komentārs par Šlesera asarām
"Rīt prezentējamā grāmata "Šofera dēls minhauzens" tiešām cita starpā stāsta par to, kā politiķis Ainārs Šlesers, kurš mēģina sevi parādīt kā principiālu un augstas ētikas cilvēku, ilgus gadus ir atteicies no sava smagus Dieva pārbaudījumus piedzīvojušā tēva un darījis visu, lai tikai šī patiesība neiznāktu dienas gaismā.
Tā, protams, ir paša Aināra Šlesera personiskā lieta, cik liekulīgas asaras viņš tagad lej un kā mēģina attaisnoties gan savā, gan sabiedrības priekšā par savu gļēvo un mīksto rīcību
, par ko viss jau skaidri pateikts Grāmatā, kuras vārdu politiķis valkā vietā un nevietā. "Tad mēs sacījām savam kungam: zēns nevar atstāt savu tēvu; un, ja tas atstāj savu tēvu, tad tas mirs," teikts 1. Mozus grāmatā - un jebkādi komentāri te, protams, ir lieki," savā paziņojumā raksta Lapsa.
"Taču grāmata "Šofera dēls minhauzens" ir nevis par politiķa tēvu Robertu Leščinski - dzīves neveiksminieku, neuzticīgu vīru un garā vāju slepkavu, bet gan par pašu Aināru Leščinski un to, kādu faktoru ietekmē viņš ir kļuvis par mums šodien skaidri atklājušos cilvēku, kam kārē pēc varas ir labi jebkuri līdzekļi un jebkuras metodes.
Tomēr Aināram Šleseram nevajadzētu īpaši uztraukties par savu jaunības dienu nodevību un gļēvuma nākšanu gaismā, - grāmatā šis apraksts aizņem tikai nenozīmīgu daļu, salīdzinot ar visu to, par ko politiķim nāksies taisnoties tuvākajās dienās, kad grāmata "Šofera dēls minhauzens" būs nonākusi lasītāju rokās. Un tur ar priekšvēlēšanu reklāmas kampaņas ietvaros izspiestām asarām vien nebūs gana," norāda Lapsa
Ķidā Šlesera privāto dzīvi
Šodien viedokļu apmaiņu izraisīja "Kas jauns" publikācija, kurā atklāts, ka divus gadus pēc dēla Aināra dzimšanas viņa tēvs pastrādāja slepkavību, nogalinot kādu medmāsu. Par nodarījumu viņš mūžu pavadīja psihiatriskajā cietumā, kur dzīvi beidza mīklainos apstākļos - iespējams, izdarīja pašnāvību.
Jāatgādina, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, šādas politiķu nomelnošanas vai atmaskošanas ziņas pieņems arvien vērienīgākus apmērus.
Politologu viedoklis
Arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks sarunā ar portālu TVNET skaidroja, ka vēlētājiem par politiķiem būtu jāzina tik daudz, lai būtu skaidrība, kā viņi varētu rīkoties atbildīgās situācijās.
Patiesībā - jo vairāk, jo labāk.
"Protams, ikdienā mēs viens otra dzīvē tik dziļi nelienam iekšā. Taču politiķi ir publiskas personas un viņiem jārēķinās, ka viņu dzīvi pētīs daudz vairāk nekā vienkārša atslēdznieka dzīvi."
"Tas nav smuki pret viņu kā pret cilvēku," speciālists teica, vērtējot šo faktu publiskošanu, taču vienlaikus uzsvēra, ka iejaukšanās amatpersonu un tautas pārstāvju privātajā dzīvē ir pamatotāka.
Viņš arī atzina, ka jāvērtē, vai pagātnes tumšie plankumi var ietekmēt cilvēka rīcību vai tikai nesmuki izskatās. "Protams, šī līnija ir ļoti šaura."