"Iesakiet, lūdzu, kur vērsties pēc padoma. Ko darīt, ja spēļu zālē sola, ka automātu atdeve ir 92-98% no ieguldītās summas, taču tā acīm redzami nav taisnība. Es neapdomīgi vienā vakarā vienā automātā ieliku ap 3000 latu naudas, taču atpakaļ nedabūju praktiski neko. Kas kontrolē šos uzņēmumus, vai tur viss ir godīgi? Sanāk, ka spēļu zālē esmu atstājis visus savus uzkrājumus. Tā ir krāpšana," šādi vēstulē TVNET raksta lasītājs ar segvārdu Zaudētājs.
Vai nu taisnība, ka cilvēks vienā vakarā nospēlēja 3000 latu, vai ne, bet nolēmām noskaidrot, kas stāv sardzē par to, lai azartspēles Latvijā notiktu godīgi.
Latvijā visas ar azartspēlēm saistītās darbības kontrolē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Inspekcijas vadītāja vietnieks, Kontroles departamenta direktors Edvīns Priede par šo gadījumu lakoniski saka: "Tā ir paša spēlmaņa atbildība." Nevar gaidīt, ka vienā vakarā no ieguldītās naudas tiešām dabūsit atpakaļ solītos 92-98 procentus. Izrādās, Latvijā likums nosaka, ka spēļu automātos uzvaras procents nedrīkst būt zemāks par 80%, tiesa, viss nebūt nav tik skaisti, kā spēlmanis varētu gaidīt, - uzvaras procents tiek rēķināts ilgā laika posmā, un nevar gaidīt, ka vienā vakarā vismaz solītos 80% no automāta dabūsiet atpakaļ. "Uzvaras procenta cikls - tas dienas vai mēneša jautājums," saka Priede. "Šis spēlmanis acīmredzot pretī ieguldītajai lielajai naudiņai gaida lielu laimestu, bet nu nedabūs viņš tādu... Cilvēki nereti neskaita mazos laimestus, taču tā arī ir laimēšana. Viņš var visu dienu pie tā automāta nospēlēt un īsti neko nelaimēt. Bet varbūt atnāks pēc viņa kāds cits spēlmanis un pēc piecām minūtēm dabūs lielu laimestu," - tā Priede.
Vai spēlmaņi ir pasargāti no krāpniecības?
Azartspēļu inspekcijas uzrauga visas legālās spēļu zāles un kazino. Lai pārbaudītu to, vai spēļu automātos ir pareizais uzvaras procents, inspekcijas rīcībā ir īpaša programma, kas automātu pārbauda un to nosaka. "Mums ir speciāla aparatūra, ar kuru varam piesēsties pie automāta un visu pārbaudīt. Mēs arī redzam, kad ir spēlēts, kādas spēles spēlētas, varam pārbaudīt arī laimestu atdevi," skaidro eksperts.
Inspektoru redzeslokā visbiežāk nonāk tās spēļu zāles, par kurām saņemts visvairāk sūdzību. Tad uz pārbaudi tiek pieaicināts arī iespējamais cietušais, taču parasti izrādās tā, ka spēļu zāle neko pārkāpusi nav. "Es neatminos tādu gadījumu, kad kaut kas automātos būtu ne tā saregulēts. Tādi gadījumi bija kaut kad deviņdesmitajos, kad azartspēļu bizness pie mums tikai ienāca," atminas Inspekcijas Kontroles departamenta vadītājs.
Inspekcijas ciešā redzeslokā ir visdažādākās azartspēļu vietas. Piemēram, kazino inspektori ne vien veic pārsteiguma reidus, bet arī ikdienā piedalās naudas inkasācijas procesā - skaitīšanā un nodošanā, tāpat tiekot rūpīgi pētīti video ieraksti ar kazino notikušajām spēlēm.
"Kontroles funkcija tiek nodrošināta pilnā apjomā. Jā, var teikt, ka "stāvam klāt" vai pie ikkatras spēles kazino," uzskata Priede.
Viņš arī uzsver: par to, ka oficiālās azartspēles mūsu valstī norit korekti, liecina arī tas, ka sūdzības par šķietamām netaisnībām no spēlētājiem Inspekcija saņem vien "reizi, divas mēnesī", pie tam arī tad visbiežāk šīs sūdzības ir nepamatotas.
Lielais azartspēļu cienītāju biedrs - internets
Azartspēļu bizness turpina savu uzvaras gājienu arī internetā. Un šajā gadījumā inspekcijai negodīgu spēļu organizatoru rīcību kontrolēt ir krietni grūtāk. Liela problēma Latvijā ir ārvalstu interneta lapas, kas azartspēles piedāvā arī Latvijas iedzīvotājiem, taču nekādas attiecīgās atļaujas nav saņēmušas. "Cenšamies kontrolēt iespēju robežās. Inspektors ikdienā strādā ar interneta monitoringu - kur ko piedāvā, cenšamies šīm lietām sekot līdzi. Ja konstatējam nelikumīgu ārvalstnieku darbību Latvijā, varam vienīgi vērsties pie tās citas valsts tiesībsargājošajām instancēm, lai tās šo lietu nokārto."
Sods par pārkāpumiem 500 - 10 000 latu
Sods par pārkāpumiem spēļu zālēm nav mazs. Pirmajā pārkāpuma reizē azartspēļu organizatorus var sodīt līdz 500 latiem, ja ir atkārtoti pārkāpumi - līdz pat 10 000 latiem. Inspekcija vainīgajam var atņemt arī darbības licenci. Varētu domāt, ka šāds sods turīgajiem spēļu eļļu īpašniekiem nav liels drauds, taču statistika liecina pretējo - azartspēļu rīkotāju pārkāpumi tiek konstatēti ļoti reti. Edvīns Priede pēdējā laikā neatminas kādu gadījumu, kad par negodīgu rīcību vai citiem pārkāpumiem spēļu organizatoriem būtu atņemta darbības licence, maz ir arī piespriesto sodu.
Latvijā notiek nelegāli pokera turnīri
Pēdējā laikā galvassāpes inspekcijai sagādā nelegālu pokera turnīru rīkotāji. Pokera turnīrus Latvijā ļauts rīkot vien kazino, taču radušies uzņēmēji, kas vieglu peļņu grib gūt bez dārgas licences iegādes. Lai oficiāli rīkotu pokera turnīru, organizatoram jābūt azartspēļu rīkošanas licencei, kas maksā 300 000 latu. Tāpat papildus jāizņem arī spēļu zāles vai kazino darbības licence. "Tā nu ir pietiekami liela naudas summa, tāpēc daži mēģina to apiet," saka Priede.
Pieķertajiem nelegālo turnīru rīkotājiem draud administratīvā atbildība, tāpat tiek izvērtēts, cik lielu ekonomisko kaitējumu viņu darbība nodarījusi valstij. Savukārt nelegālo turnīru dalībniekiem nekādas sankcijas nedraud.
"Risks pastāv - viņi riskē ne vairāk, ne mazāk, kā ar savu naudu," saka Priede,
skaidrojot, ka nelegālos spēļu rīkotājus neviens tieši nekontrolē, līdz ar to viegli iespējams krāpties.
Nelegālos turnīrus inspekcijas darbinieki meklē ar informatoru starpniecību, tāpat pēc informācijas un sludinājumiem internetā un avīzēs.
Krīze azartspēļu biznesā? Kāda krīze?
Latvijā patlaban ir pieci kazino un aptuveni 330 dažādas spēļu zāles. Nav tā, ka azartspēļu biznesam krīze būtu gājusi secen - azartspēļu norises vietu skaits ir nedaudz sarucis. Inspekcijas pārstāvis lēš, ka šis skaitlis arī varētu būt optimālais Latvijai un varētu saglabāties arī turpmākajos gados.
Tiesa, azartspēļu bizness Latvijā joprojām ir milzīgs un mērojams desmitos miljonos latu - nozares kopējais apgrozījums 2010.gada pirmajos sešos mēnešos ir gandrīz 43 miljoni latu. Kopš pagājušā gada tas gan sarucis - 2009.gadā šis skaitlis bija gandrīz 57 miljoni latu.
Lieki piebilst, ka 2010.gada pirmos sešos mēnešos azartspēļu bizness valsts kasē ienesis gandrīz septiņus miljonus latu (izložu un azartspēļu nodeva un nodoklis valsts budžetā).
Lielais spēļu eļļu apgrozījums liecina, ka joprojām ir cilvēki, kas daļu savas naudas gatavi palaist vējā, pat šajā daudziem tik grūtajā krīzes laikā. Droši vien naivi, bet gribētos cilvēkiem atgādināt, ka azartspēles diez vai ir labākais veids, kā tērēt savu sūri grūti pelnīto naudiņu.
