Piemēram, Veselības ministrijai (VM) padotajam Veselības norēķinu centram šogad piešķirti vairāk nekā divi miljoni latu jeb vairāk nekā 160 000 latu mēnesī līgumu slēgšanai ar ārstniecības iestādēm par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Norēķinu centra preses sekretārs Toms Noviks laikrakstam skaidroja, ka tik liela summa nepieciešama visa veselības aprūpes budžeta administrēšanai. Līgumu teksts nemainās, mainās tikai skaitļi, turklāt liela daļa ārstniecības iestāžu līgumus ir noslēgušas uz trim gadiem un šogad tie nedaudz jāpakoriģē, jo ārstniecībai valdība un Saeima piešķīra papildu līdzekļus no neparedzēto gadījumu naudas.

Veselības norēķinu centram bez pieminētajiem diviem miljoniem latu piešķirti 442 000 latu, lai "veidotu, uzturētu un papildinātu veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistru un vadības informācijas sistēmu, kas nodrošina veselības aprūpes norēķinus". Ielūkojoties centra interneta mājaslapā, var iepazīties ar ārstniecības iestādēs tērētajām naudas summām, pārliecināties, kas par tām izdarīts. Taču slimnīcu vadītāji esot neapmierināti, ka par miljonu radītā informācijas sistēma darbojas ļoti lēni, tāpēc daudz izdevīgāk esot izmantot tā saukto "Požarnova tuneli" jeb programmatūru, ko izstrādājis kāds uzņēmējs, lai medicīnas iestādes varētu operatīvi pa tuneli aizvadīt pieprasītos datus Veselības norēķinu centram, raksta "Latvijas Avīze".

Norēķinu centra informācijas sistēmas būtisko nepilnību dēļ "Požarnova tuneli" izmanto gan valsts, gan pašvaldību, gan arī privātās medicīnas iestādes, skaidrojis Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs un "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Viņš atzina, ka mediķu darba algām naudas vienmēr trūkst, kamēr informācijas tehnoloģijām valsts budžeta līdzekļi netiek žēloti un plūst kā no pārpilnības raga.

Kā vēsta laikraksts, Veselības norēķinu centrs mēnesī maksā 14 000 latu par ekskluzīvām telpām Cēsu ielā. Tajā pašā laikā Rīgas slimnīcās pēc reorganizācijas telpas "sviež pakaļ".

Uzmanību piesaistot vēl kādi tēriņi. Veselības inspekcijai ārstniecības personu un iestāžu reģistra uzturēšanai šogad piešķirti 58 143 lati. Kā skaidroja Veselības inspekcijas preses dienests, par šo summu tiekot veikti pieci uzdevumi, tostarp arī mediķu un iestāžu reģistrācija par vairāk nekā 25 000 latu. Taču neesot skaidrs, kāpēc ir nepieciešami šādi tēriņi, ja ar ārstu reģistrāciju un pārreģistrāciju nodarbojas Latvijas Ārstu biedrība, ar medicīnas māsu - Latvijas Medicīnas māsu asociācija, bet ar pārējo medicīnā strādājošo darbinieku reģistrāciju - Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība.

Šīs sabiedriskās organizācijas izdara lielāko daļu darba, bet inspekcija paņem šos darba augļus, algo trīs personas, kuras ap tiem darbojas, raksta "Latvijas Avīze".