Jautāts, vai kopumā valsts iestādes būtu gatavas nestundai, Pencis teica: “Ne visur. Ir daudz nozaru, kur ministriju darbinieki vienkārši neiedziļinās. Viņi dzīvo ikdienas jautājumos, kur nav ārkārtas situācijas, un par to viņi nemaz neiedomājas. Neiedomājas, ka vajadzētu risināt jautājumus, kas skar ārkārtas situācijas.”

Kā piemēru viņš minēja Pārtikas un veterināro dienestu. “Cepuri nost! Viņi ir gatavi kādām darbībām, taču nevaru pateikt, ka tur pēdējā laikā bijušas kaut kādas lielākas mācības. Varbūt viņi iekšpusē ir taisījuši kaut kādas mācības. Bet tādas lielākas nē. Bez mācībām mēs tāpat neko..."

Mācības var būt, arī sēžot pie galda, taču tām jābūt!

Tām ir jābūt, lai cilvēki un dienesti zinātu, kam zvanīt, ja notiek tā pati nelaimīgā putnu gripa vai kādi ierobežojumi.

Kas tad būs tie, kas stāvēs uz ceļa? Vai tie būs zemessargi? Tad viņiem tas ir jāzina, ka jebkurā vietā Latvijā viņiem kādā konkrētā situācijā būs jānodrošina ārējā apsardzība.”

Neprot strādāt ar visādiem skopiem

“Kurš būs tas, kurš iedos sakaru līdzekļus? Kur skries un kur meklēs? Tam ir jābūt zināmam.”

“Tāpat par dezinfekcijas līdzekļiem un aparātiem. Vai tās iekārtas ir? Cik to ir? Kur tās ir? Un pats galvenais – vai cilvēki māk ar tām rīkoties? Iekārtas jau var būt, bet vai cilvēki māk ar tām strādāt? Tā ir liela problēma,” Pencis teica un pastāstīja, ka glābēji šo jautājumu risinājuši tā, ka glābšanas iekārtas, kas iepriekš glabājās centralizēti noliktavās, tagad nodotas nodaļu darbiniekiem uzglabāšanai un lietošanai.

Nav jēgas no vislabākās iekārtas, ar kuru var dzirdēt sirdspukstus zem gruvešiem, ja neviens ar to neprot rīkoties!

“Iepriekš neviens ar to nemācēja darboties! Neviens to pat redzējis nebija. Avārijas situācijās iedotu to kasti, bet darbinieki nezinātu, ko ar to tālāk darīt!

Tagad reizi mēnesī visās ugunsdzēsēju komandās notiek mācības ar visu viņiem pieejamo aprīkojumu. Tas tiek pārbaudīts: “Tāpat kā diktofonā, kurā neieliek bateriju, arī šos aprātus neatbilstošā kārtībā nevar lietot. Tiem ir tikai metāllūžņu kaudzes vērtība un viss. Mēs to izdarījām. Bet vai citi to dara? Tāds ir jautājums. Es to zinu, ka viņi to nedara!”

Foto: LETA

To glābēji secinājuši, pārņemot valsts materiālu rezervju pārraudzības funkciju. Braukājot pa noliktavām, bija redzams, ka “labākajā gadījumā viens cilvēks zina, ka tur tāds aparāts ir. Bet kā ar to strādāt? Ko darīt?”

Piemēram, materiālās rezervēs glabājas teltis. “Ja būs X stunda, tad tās vajadzēs sakrāmēt kopā. Kas tad tās sakrāmēs? Ja neviens nebūs mācījies tās sakrāmēt, tad neviens arī tās nesakrāmēs!”

Kā negatīvu piemēru Pencis minēja pirms vairākiem gadiem piedzīvoto situāciju Čehijā, kur divās fermās bija iemitinājusies putnu gripa. “Izrādās, ka valsts Pārtikas un veterinārais dienests pilnīgi nebija gatavs tam.”

Bīstamās slimības skartajos rajonos bija tikai pāris vetārstu, turklāt viņiem trūka aprīkojuma.

Viņiem bijuši līgumi ar firmām, kas strādātu krīzes situācijās. “Līdz brīdim, kamēr tas ir dzīvībai bīstami, firmas bija gatavas kaut ko darīt. Bet kā dabūja zināt, ka tas ir dzīvībai bīstami, tad neviens no firmām tur negāja. Nē un cauri! Viņi teikuši, ka lauž līgumu! Mēs neiesim! Kurš tad dabūja iet viņu vietā? Dabūja iet ugunsdzēsēji!”

“Tāpēc es arī vienmēr viņiem saku: “Draugi mīļie, domājiet par savām nozarēm, atbildības sfērām – ko jūs darīsiet, kad būs ārkārtas situācijas!”

Labi, viņi var izspēlēt scenāriju, ka mēs [glābēji] to darām. Labi, ja mēs to varam izdarīt, tad mēs palīdzēsim. Mēs nekratīsimies no tā vaļā! Bet tad tam visam ir jābūt skaidri un gaiši noteiktam un arī mūsu cilvēkiem ir jābūt apmācītiem, ko darīt šādās situācijās. Jātaisa kopīgas mācības. Bet ne jau mums jātaisa mācības. Tās jātaisa tiem, kas par to atbildēs, mēs varam piedalīties."

Krīžu vadības padome

Par dažādām ārkārtas situācijām Latvijā runā arī Krīžu vadības padome, kuru vada premjers, bet tās sekretariātu, kas nodrošina padomes darbu, - Pencis. Padomē darbojas septiņi ministri.

“Ja ir kaut kāda problēma, mēs sazināmies. Piemēram, šopavasar tika sasaukta Krīžu vadības padome par iespējamiem mežu ugunsgrēkiem. To vēl nebija, taču prognozes bija tādas, ka varētu būt karsts. Paldies Dievam, ka pie mums tie nesākās, kaut arī pāris simtu kilometru attālumā Krievijā tie bija. Dievs mūs mīļoja. Taču mēs jau pavasarī sasaucām Krīžu vadības padomi, kur visi atbildīgie dienesti ziņoja, kā gatavojas vasaras iespējamiem mežu ugunsgrēkiem - ko kurš dara un kādus līgumus slēdz.”

Ja gadījumā tā X stunda pienāk, lai nebūtu aj, aj, aj – es neko nezinu!

“Lai nebūtu tā, ka viens ir aizbraucis atvaļinājumā, bet otrs neko nezina! Lai tā nebūtu, jau laicīgi par to runājām un visi dienesti zināja, kas ko darīs, kas kam ziņos un ko ņems.”

“Tas viss tika teorētiski atstrādāts. Paldies Dievam, ka to nevajadzēja!”

Krīžu vadības padome strādāja arī pie tāda jautājuma kā šī pavasara plūdi. “Jau laicīgi visi zināja, ko darīt. Apzinājām vietas. Tādas bija kādas 40, bet pēc plūdiem izrādījās, ka to ir 80 visā Latvijā," viņš stāstīja par pieredzi ar šīs vasaras lielajiem plūdiem.

Pavasara plūdos cieta ne viena vien māja un ne viens vien cilvēks. Palīdzība plūdos cietušajiem sniedza dažādas iestādes un speciālisti. Foto: LETA

Raksturojot Krīžu vadības padomes darbu, Pencis atgādināja pirms vairākiem gadiem piedzīvoto Daugavas piesārņojumu, kad glābēji lika upē bonas. Toreiz padome akceptēja to, ka tika prasīta starptautiskā palīdzība. VUGD pats nevarēja pieprasīt palīdzību no citām valstīm, jo pēc tam varētu būt problēmas ar finansējuma atrašanu. Taču kad jautājumu par palīdzības nepieciešamību ir akceptējusi arī Krīžu vadības padome, tad ir garantija, ka valsts naudu pēc tam arī piešķirs.

Jāstrādā ne tikai ugunsdzēsējiem!

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs uzsvēra, ka ne jau tikai ugunsdzēsējiem būs jārīkojas krīzes situācijās. Daudz darba būs arī atbildīgajām ministrijām un to padotības dienestiem. “Ne jau ugunsdzēsēji kaut kādas zvēru slimības laikā veiks kaut kādas darbības. Tās darbības veiks veterinārais dienests.”

“Tad arī Zemkopības ministrijai ir jāorganizē šīs mācības! Viņiem ir jāmācās, viņiem ir jāzina, kādā veidā tad darbosies, kā trūkst un kas sniegs kādu palīdzību!”

Tas, lai dažādas Latvijas iestādes būtu gatavas kādai lielākai nelaimei, "ir mūsu uzdevums. Tas ir civilās aizsardzības uzdevums. Mēs gribam to jautājumu sakārtot tādā veidā, ka ministrijām ir jāzina riski viņu atbildības jomā. Darbs jāorganizē tā, lai ministrijas būtu gatavas. Reizēm pārprot – domā, ka ugunsdzēsēji atbild par civilo aizsardzību un tad arī viņi darīs visu. Nav taisnība! Mēs darīsim to, kas attiecas uz mūsu profesionālo darbību, piemēram, ugunsgrēku dzēšanu."

“Taču, piemēram, Veselības ministrijai jābūt gatavai organizēt un vadīt visus pasākumus, kas saistīti ar kaut kādām epidēmijām. Zemkopības ministrijai jābūt pilnībā gatavai dzīvnieku slimībām, kukaiņu uzlidojumiem u.tml. Ekonomikas ministrijai jāatbild par elektrības ķibelēm. Ne jau ministrijai pašai tas jādara, tai jākontrolē plāni. Viņiem ir jābūt gataviem plāniem, kā vajag darboties un kā notiks reaģēšana. Jābūt izstrādātiem algoritmiem, kā darboties.”

Mēs strādājam, lai būtu algoritmi, kā rīkoties.

“Mūsu uzdevums ir bakstīt, lai ministrijas neguļ uz lauriem.” Tās saistībā ar šiem jautājumiem atskaitās Krīžu vadības padomei.