Pievienots Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas viedoklis

Nauda aiziet "trūcīgajiem" ar  mājām un vairākiem auto

VK aicina sakārtot pašvaldību sociālo dienestu iekšējās kontroles procedūras, kā arī pilnveidot normatīvos aktus, lai nepieļautu tādas situācijas, kad trūcīgas ģimenes statuss ir piešķirts arī ģimenēm, kurām pieder vairāki nekustamie īpašumi vai transportlīdzekļi, vai arī kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz trūcīgas ģimenes ienākumu līmeni. Tā, piemēram, trūcīgas ģimenes statuss piešķirts ģimenei, kurai pieder deviņi transportlīdzekļi, no kuriem divi transportlīdzekļi iegādāti trūcīgas ģimenes statusa laikā, vai arī

par trūcīgu atzīta ģimene, kurai pieder seši transportlīdzekļi un četri nekustamie īpašumi.

73% no minētajām ģimenēm nepamatoti piešķirts arī GMI pabalsts – kopumā Ls 116 371,75 apmērā. Trūcīgas ģimenes statuss dod tiesības saņemt arī atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa samaksai vai veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo medikamentu saņemšanai.

Bezdarbnieku pabalstos nepamatoti iztērē Ls 342 088

Tāpat, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu racionālu izlietošanu un speciālā budžeta ilgtspējību, VK aicina Labklājības ministriju pārskatīt bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas kārtību personām ar apdrošināšanas stāžu no viena līdz 19 gadiem, kurām sākotnēji aprēķinātais bezdarbnieka pabalsts ir mazāks par Ls 45. Līdz 2011.gada beigām šiem cilvēkiem pabalsta izmaksas pēdējos mēnešos tas tiek izmaksāts Ls 45 apmērā, nevērtējot veikto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru.

Šī bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas kārtība ne tikai neatbilst valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem, bet arī Satversmē nostiprinātam vienlīdzības principam,

jo personām ar apdrošināšanas stāžu virs 20 gadiem visā pabalsta izmaksas laikā bezdarbnieka pabalsts tiek izmaksāts tikai atbilstoši veiktām iemaksām, negarantējot minimālo pabalsta summu Ls 45 apmērā. Bezdarbnieka pabalstiem minētām personām nepamatoti izlietoti Ls 342 088.

Pērk inventāru, kas darbam neder

Īstenojot pasākumu „Darba praktizēšana pašvaldībās, saņemot stipendiju”, Nodarbinātības valsts aģentūra un pašvaldības nav nodrošinājušas darba praktizēšanas vietu izveidi, personu iesaisti un inventāra iegādi saskaņā ar MK noteikumiem un pasākuma mērķi. Tā, piemēram, šajā programmā tiek iesaistīti arī tie bezdarbnieki, kuri saņem bezdarbnieka pabalstu vai no tā saņemšanas ir atteikušies, vai arī iepriekš ir bijuši nodarbināti tajā pašā institūcijā, kurā tiek organizēta darba praktizēšana. Pasākuma ietvaros ir iegādāts arī tāds inventārs, kas nav saistīts ar veicamo darbu pienākumiem.

VK arī norāda, ka valstī netiek apkopota informācija par pašvaldību sociālo dienestu izsniegtām izziņām, kas dod tiesības saņemt atbrīvojumu no pacienta iemaksas un pacienta līdzmaksājuma vai arī kompensējamos medikamentus bez pacienta līdzmaksājuma. Tāpēc Veselības ministrijai, plānojot veselības pasākumu realizācijai nepieciešamo finansējumu, nav pieejama objektīva informācija par potenciālo pakalpojumu saņēmēju skaitu un pakalpojumu saņemšanas termiņiem.

Revīzija „Valsts un pašvaldību iestāžu darbība, nodrošinot saistību izpildi saskaņā ar Latvijas Republikas un Pasaules Bankas līgumu „Aizdevums sociālā drošības tīkla un sociālā sektora reformu īstenošanai” un Pasaules Bankas Programmas dokumentu” veikta par laiku no šā gada 1. janvāra līdz šā gada 30. jūnijam.

TVNET jautā: Kā vērtējama šī situācija? Atbild: Valsts kontroliere Inguna Sudraba: Nepamatota valsts un pašvaldību līdzekļu izlietošana liecina par to, kā ierēdņi izturas pret saviem amata pienākumiem. Tur ir vērojama gan nolaidība, gan negodprātība no ierēdņu puses.
Lai šādas situācijas izskaustu, jādomā gan par izmaiņām likumos, gan iespējamu ierēdņu sodīšanu. Varētu likt viņiem atmaksāt nepamatoti piešķirtos līdzekļus. Ierēdņu pienākums ir ne tikai šauri izpildīt esošos likumus, bet arī skatīties, kā jāmaina likumi, lai tie būtu adekvāti. Likumi nav akmenī iecirsti.