Satversmes tiesa (ST) par Satversmei neatbilstošu atzinusi Prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja budžeta veidošanu, TVNET informēja ST pārstāve Līna Kovalevska.
Par valsts pamatlikumam neatbilstošām tiesa atzina vairāku likumu normas. Apstrīdētās normas noteic, ka Valsts prezidenta kancelejas, AT, ST, VK un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījums līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam (MK) bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.
ST atzinusi apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 1., 83. un 87. pantam un par spēkā neesošām no 2011.gada 1.jūnija.
Lieta šā gada janvārī ierosināta pēc VK padomes pieteikuma, kurā tika norādīts, ka apstrīdētās normas apdraudot neatkarīgo institūciju finansiālo un funkcionālo neatkarību.
VK padome pieteikumā ST norādīja, ka esošā kārtība neatbilstot varas dalīšanas principam, jo valdība varot ietekmēt neatkarīgo institūciju budžetu.
ST spriedumā norādīja, ka varas dalīšanas princips neparedz, ka konstitucionālo institūciju budžeta pieprasījumus varētu izvērtēt un grozīt tikai likumdevējs. Konstitucionālo institūciju neatkarība nenozīmē absolūtu autonomiju. Valsts vara ir vienota, tās atzari mijiedarbojas un ir savstarpēji atkarīgi.
ST aplūkojusi apstrīdētās normas kopsakarā ar citām Likuma par budžetu un finanšu vadību normām, kas regulē valsts budžeta likuma projekta izskatīšanu MK.
ST secināja: lai nodrošinātu konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja neatkarību un varas dalīšanas principa ievērošanu, tiem jātiek uzklausītiem arī MK, savukārt MK savi lēmumi jāpamato.
Ja MK groza konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumus, bet minētās institūcijas pret to iebilst, tad valdībai par iebildumiem ir jāpaziņo likumdevējam. Līdz ar to tiesa secināja, ka konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja uzklausīšanas pienākums ir saistošs gan izpildvarai, proti, MK, gan Saeimai.
ST secināja, ka šā brīža regulējums ir acīmredzami nepilnīgs, jo regulējums nenoteic procedūru, kas nodrošinātu Valsts prezidenta kancelejas, AT, ST, VK un Tiesībsarga biroja tiesības tikt uzklausītiem MK saistībā ar to budžeta pieprasījumu izskatīšanu. Tā rezultātā netiek īstenots apstrīdēto normu mērķis.
Tiesa ņēma vērā, ka normatīvā regulējuma trūkumu novēršanai ir nepieciešams laiks. Tādēļ tiesa noteica sešu mēnešu termiņu, kurā likumdevējam ir jānovērš minētie trūkumi.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Tas stāsies spēkā dienā, kad tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
