KNAB pārstāve Ieva Karlsberga paskaidroja, ka lietā netika iegūti pierādījumi tam, ka KNAB amatpersonas pieņemtajā lēmumā atzītajā periodā amatpersona, dienesta transportlīdzeklī pārvadājot savus bērnus no dzīvesvietas uz skolu un no skolas uz dzīvesvietu, būtu aktīvi pildījusi tādus valsts amata pienākumus, kuru risināšana ietekmētu viņas personiskās intereses. Tādējādi amatpersonas darbības, dodot norādījumus dienesta transportlīdzekļa vadītājiem un pārvadājot dienesta transportlīdzeklī savus bērnus, nav atzīstamas par atrašanos interešu konflikta situācijā, uzskata biroja šefs.

Tāpat KNAB priekšnieks lēmumā konstatēja, ka birojā nav līdzšinējas prakses par valsts amatpersonu pieļautiem pārkāpumiem, dienesta transportlīdzekli izmantojot tādām vajadzībām, kas nav saistītas ar dienesta, darba vai amata pienākumu pildīšanu.

Konstatēts, ka KNAB amatpersona, veicot citu pārbaudi par citas amatpersonas darbību, kurā pastāvēja vienādi faktiskie un tiesiskie lietas apstākļi, nekonstatēja, ka valsts amatpersona būtu atradusies interešu konflikta situācijā. Līdz ar to, ievērojot administratīvā procesa likumā iekļauto vienlīdzības principu, šādos gadījumos ir jāpieņem vienādi lēmumi.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.

Vilnītis savā lēmumā norāda, ka amatpersonas darbības tika veiktas periodā, kad likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" attiecīgais pants, kurā noteikti autotransporta lietošanas noteikumi, vēl nebija spēkā, līdz ar to nebija pamata izvērtēt minēto darbību atbilstību šā likuma pantam.

Ņemot vērā, ka lietā netika konstatēta administratīvā pārkāpuma objektīvā puse, atbilstoši likumam lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā tika izbeigta.

Jau ziņots, ka KNAB atbildīgā amatpersona Mūrniecei septembrī par dienesta automašīnas izmantošanu privātām vajadzībām piesprieda 100 latu sodu. Ministre šo lēmumu pārsūdzēja KNAB priekšniekam.

Iekšlietu ministrija gan iepriekš paskaidroja, ka kopš seniem laikiem iekšlietu ministra dienesta automašīnai noteikts operatīvā transportlīdzekļa statuss.

Līdz ar to uz Mūrnieci, tāpat kā uz Valsts prezidentu Valdi Zatleru, premjeru Valdi Dombrovski ("Jaunais laiks") un Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi (Zaļo un zemnieku savienība), dienesta auto nodoklis neattiecas.

Jautājums par ministres dienesta auto izmantošanu privātām vajadzībām aktualizējās, kad Neatkarīgās policistu arodbiedrības pārstāvis Andrejs Melnalksnis Baložos ar fotoaparātu piefiksēja, ka ar ministres dienesta automašīnu tiek vadāti viņas divi bērni.