CSDD pakalpojumu tarifi ir noteikti nepamatoti, nesasaistot tos ar pašizmaksu vai veicot šķērssubsīdijas citiem pakalpojumiem. Tādējādi klienti par atsevišķiem pakalpojumiem pārmaksā, savukārt par citiem samaksā mazāk, nekā ir pakalpojumu pašizmaksa, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Nepamatoti augsti tarifi
Neskatoties uz to, ka pašreizējo tarifu piemērošanas rezultātā tiek nodrošināta CSDD pašas noteiktā prasība gūt 10% peļņu, atsevišķu CSDD pakalpojumu tarifi ir noteikti nepamatoti, nesasaistot tos ar pašizmaksu vai veicot šķērssubsīdijas citiem pakalpojumiem.
Tādējādi klienti par atsevišķiem pakalpojumiem (piemēram, transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate) pārmaksā, savukārt par citiem pakalpojumiem samaksā mazāk nekā pakalpojumu pašizmaksa
vai pat saņem bezmaksas pakalpojumu (piemēram, transportlīdzekļu norakstīšana).VK revīzijā konstatējusi, ka Satiksmes ministrijas (SM) īstenotā CSDD pārvaldības politika ir pilnveidojama, lai nodrošinātu CSDD akcionāra funkciju efektīvu izpildi.
SM neizmanto savas tiesības
SM kā valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājai ir tiesības ietekmēt CSDD darbības stratēģiju, tostarp noteikt sabiedrības darbības rezultātus, līdzsvarot darbības finanšu un sociālos mērķus, kā arī regulāri izvērtēt stratēģisko mērķu īstenošanu un ieguldīto aktīvu atdevi. SM minētās tiesības nav pilnībā izmantojusi, kā rezultātā CSDD izstrādā un īsteno ilgtermiņa attīstības plānus, pati nosakot peļņas apmērus, investīciju apjomus un virzienus.
VK norāda, ka CSDD apstiprina tarifus daļai pakalpojumu, kuri tiek sniegti, pildot deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus. Līdz ar to nav ievērota normatīvajos aktos noteiktā prasība, kas paredz Ministru kabineta kompetenci šo tarifu apstiprināšanā, un
nav nodrošināta valsts uzraudzība pār uzdevumu, kas tiek veikti atrodoties monopola situācijā, izpildi.
Dažiem būtiskas priekšrocības
VK konstatēja, ka tehniskās kontroles pakalpojumu nodošana privātajām sabiedrībām ir notikusi, nerīkojot atklātas atlases procedūras, tādējādi nenodrošinot visiem privātajiem komersantiem vienlīdzīgas konkurences iespējas transportlīdzekļu tehniskās kontroles tirgū. VK norāda uz risku, ka arī turpmākā komersantu akreditācija tehniskās kontroles pakalpojumu sniegšanai būs formāla, jo komersanti, darbojoties tehniskās kontroles tirgū pēdējo 15 gadu laikā, ir guvuši būtiskas priekšrocības turpmākai akreditācijai.
Tāpat CSDD ir radījusi labvēlīgus finansiālos apstākļus akreditētajām privātajām kapitālsabiedrībām, nodrošinot to darbības rentabilitāti. Tas panākts, nododot komersantiem tehniskās kontroles stacijas, kurās ir liela transportlīdzekļu plūsma un izdevīgs investīciju atmaksāšanās periods, bet ne kontroles stacijas (Balvos, Alūksnē un Gulbenē) ar nelielu transportlīdzekļu plūsmu.
537 640 transporta līdzekļi bez tehniskās apskates
VK norāda uz nepilnībām normatīvajos aktos, kā rezultātā radīta ietekme uz budžeta ieņēmumiem. Lai gan normatīvie akti paredz sodu transportlīdzekļa vadītājam par transportlīdzekļa vadīšanu bez derīgas tehniskās apskates, tajos nav noteikti mehānismi un transportlīdzekļu īpašnieku atbildība par tādu transportlīdzekļu pienācīgu uzglabāšanu vai likvidāciju un noņemšanu no uzskaites, kuriem ilgstoši nav veikta tehniskā apskate. Apmēram pusei jeb 46,8% (537 640) no reģistrētajiem transportlīdzekļiem šā gada 1.janvārī nebija derīgas tehniskās apskates.
Normatīvo aktu nepilnību dēļ 2009.gadā budžetā netika ieskaitīti vismaz Ls 199 166 kā valsts nodeva par transportlīdzekļiem ar derīgu tehnisko apskati, jo normatīvie akti paredz nodevas maksājumu tikai par kārtējo gadu, bet nenosaka prasību par nodevas samaksu, ja iepriekšējos gados transportlīdzeklis bijis reģistrēts Latvijā, bet par to nav maksāta nodeva.
Likumības revīzija "VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām un efektivitātes izvērtējums" veikta par laika posmu no 01.01.2008. līdz 30.06.2010.
