Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz ievērojami palielināt naudassodus par valsts valodas nelietošanu.
Bargāks sods
Nacionālās apvienības priekšlikums izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz, ka par valsts valodas nelietošanu tādā apmērā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai,
ja likums paredz valsts valodas lietošanu, uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem.
Pašlaik spēkā esošā redakcija paredz, ka par šo pārkāpumu piemēro sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.
Tāpat komisijas atbalstu guva VL-TB/LNNK ierosinājums palielināt sodus, ja pārkāpums konstatēts atkārtoti, proti, pašreizējo simt līdz divsimt latu vietā piespriest naudas sodu no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Deputāti gan neatbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka par atteikšanos no likumā paredzētajām Valsts valodas centra pārbaudēm piespriež naudas sodu personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet amatpersonām - no divsimt līdz piecsimt latiem.
SC iebilst
Pret ierosinājumiem par sodu paaugstināšanu iebilda apvienības "Saskaņas centrs" pārstāvji.
Jau ziņots, ka Valsts valodas centrs (VVC) izteicis vēlmi pārbaudīt gandrīz trešās daļas Saeimas deputātu latviešu valodas zināšanas.
VVC vēstulē komisijai lūdzis nodrošināt to, lai Saeimas deputāti, kuri nav ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu valodā, līdz 2011.gada 3.janvārim uzrāda valsts valodas prasmes apliecības oriģinālu šā dokumenta īstuma pārbaudei, kā arī lai pārliecinātos, vai šajā apliecībā norādītais valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe ir pietiekams Saeimas deputātu pienākumu veikšanai.
29 deputātiem problēmas
Šādu vēlmi VVC pamato ar to, ka divi pašreizējie deputāti - Valērijs Kravcovs (SC) un Rihards Eigims (ZZS) - ir administratīvi sodīti par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā jau 2009.gada novembrī - laikā, kad viņi pildīja pašvaldības deputāta pienākumus.
VVC arī norāda, ka 29 Saeimas deputāti novērtējuši savas valsts valodas zināšanas tikai kā apmierinošas vai labas sarunvalodas līmenī.
Kā ziņots, aptuveni 25 deputātiem šajā sasaukumā var būt problēmas ar latviešu valodas nepārvaldīšanu augstākajā līmenī. Šāda situācija radusies, jo ir svītrota prasība pirms vēlēšanām pārbaudīt deputātu kandidātu reālās latviešu valodas lietošanas prasmes, norāda VVC.
