Video vairs nav pieejams.Laidzes profesionālās vidusskolas audzēkņi ziemas salā spiesti dzīvot neapkurinātās kopmītnēs. Audzēkņi sūdzas par gulēšanu āra drēbēs un cimdos, kā arī aizliegumu lietot dažādas ierīces telpu sildīšanai – elektriskos sildītājus vai matu fēnus. Situācija kopmītnēs kopumā esot tik katastrofāla, ka pat spraugas logu rāmjos tiek aizbāztas ar tualetes papīriem, tā trešdien informēja Tautas balss.
Sildās ar matu fēniem un guļ ar cimdiem rokās
LNT raidījums Tautas balss devās uz Talsu novada Laidzes pagastu, kur Laidzes profesionālās vidusskolas kopmītnēs pārliecinājās par audzēkņu stāstīto. Viņi tur raidījumam demonstrēja, ka telpās staigā āra jakās, cepurēs un naktīs sedzas ar vairākām segām un rokās velk cimdus. Skolas kopmītnes netiek apsildītas, lai gan ārā ziemas sals.
Skolas audzēknes Dina un Līga Tautas balsij stāstīja, ka palodze kalpojot par ledusskapi, bet matu fēns un tostera maizīšu cepējs tiekot lietots kā sildierīces. „Daudzās istabiņās, kurās pieķēra, ka tā dara, atņem fēnus, pasaka, ka nedrīkst. Esam veduši elektriskos sildītājus, arī tos ņem nost,” atzina skolas audzēknes.
Logu šķirbas aizbāž ar tualetes papīriem
Līdz ar salu pagaidām istabiņās temperatūra svārstās ap plus desmit grādiem pēc Celsija. Lai glābtos no aukstajiem vējiem, skolas audzēkņi aizbāž logu rāmju spraugas ar tualetes papīriem un nolīmē ar logiem paredzētām līmlentēm. Savukārt puiši matu fēnu vietā izmanto ūdens sildītājus – tējkannas karsto tvaiku, lai piesildītu telpas.
Kādā no puišu istabiņām vidū uzcelts miteklis no vatētām segām, kur ielīst pasildīties. Puiši Tautas balsij sacīja, ka visgrūtāk klājies, kad uzkritis sniegs. „Tad bija nenormāli auksts, mēs pat ar trīs segām gulējām,” norādīja kāds no audzēkņiem. Tikmēr šīs vidusskolas vadība nenoliedza, ka aukstās un pa pusei sabrukušās kopmītnes esot kauna traips.
Atsaka finansējumu ēkas remontam
Laidzes lauksaimniecības skola dibināta 1921.gadā, bet kopmītnes uzbūvēja 1975.gadā. Laidzes profesionālās vidusskolas saimniecības daļas vadītāja Ramute Piteniece pieļauj, ka logi neesot mainīti kopš kopmītnes uzbūvēšanas laikiem. Piteniece nesaskata skolas vainu tajā, ka kopmītnēs audzēkņiem jāsalst. Viņa esot parūpējusies par malku, katlumājas darbību un logu līmlentēm.
Taču problēma esot tajā apstāklī, ka šogad valsts atteikusi sniegt finanšu atbalstu iesniegtajam projektam kopmītnes uzlabošanai. Projekts ticis saskaņots, izpildītas visas papildu prasības, tomēr pagājušajā nedēļā direktore esot saņēmusi mutisku atteikumu naudas trūkuma dēļ. Oficiāla atbildes vēstule vēl tiek gaidīta.
„Kāpēc? Kāds no viņiem ir atbraucis paskatīties, kādas ir kopmītnes? Neviens šeit nav bijis,” uzsvēra Piteniece. Turpretim atbildīgā persona Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) Tautas balsij apgalvoja, ka personīgi aizvadītajā vasarā esot apbraukājusi visas profesionālās skolas Latvijā, tajā skaitā bija arī Laidzes profesionālajā vidusskolā.
IZM iesniegto projektu uzskata par paviršu
Neapstiprinātais projekts esot pašas skolas vaina, jo bijis pavirši izstrādāts. IZM Profesionālās izglītības vispārējās izglītības departamenta vadītājs Jānis Gaigals intervijā skaidroja: „Mēs uzzinājām, ka citi projekti ir labāki. Tas nozīmē, ka tas projekts jāuztaisa labāks, lai vispār varētu pretendēt uz finansēm.”
Gaigals lika manīt, ka stingrāk plāno raudzīties uz Laidzes profesionālās vidusskolas direktores darbu, jo šai skolai šogad piešķirti 15 tūkstošus latu lielāka valsts dotācija nekā iepriekšējā gadā. Turklāt audzēkņi maksā par kopmītni sešus latus mēnesī, kā arī papildus par apkuri. Gaigals lēš, ka šajā stāstā vaina gulstoties gan uz skolas direktora pleciem, gan sistēmu kopumā, kas 20 gadus neesot investējusi profesionālās izglītības sistēmā.
Tautas balss ziņoja, ka šis gadījums IZM tiks izvērtēts un skola tiks mudināta iespējami ātri piesaistīt speciālistu, kurš esot spējīgs sastādīt finanšu tāmi.
