Viņš norādīja, ka tas būtu abu valstu interesēs. "Objektīvi runājot, nepieciešama abpusēja gatavība, bet tas prasa laiku," teica prezidents.

Viņaprāt, jautājums gan nav par to, vai iedzīvotāji varēs pārvietoties bez vīzām, bet gan, kad tas notiks. Un Latvija iestājas par to, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk.

Zatlers forumā norādīja, ka Latvijai ir svarīga dialoga attīstība starp Krieviju un ES. Progress šajās attiecībās, viņaprāt, ir arī labs signāls uzņēmējiem.

Kā ziņots, 2010.gada jūnijā Krievija iesniedza ES savu vīzu režīma atcelšanas projekta versiju.

Laikraksta "Kommersant" rīcībā nokļuvušā ES pretplāna noteikumos vīzu režīma atcelšanas jautājumā norādīts, ka ES ir gatava atcelt vīzu režīmu Krievijai, ja tā pastiprinās cīņu pret organizēto noziedzību, terorismu un korupciju. Krievijai tiek piedāvāts noregulēt sadarbību ar Eiropu, lai "veiktu enerģiskākus pasākumus korupcijas apkarošanai".

Tā norādīts Briseles izstrādātajā plānā, kurā minēti četri virzieni, kuros Krievijai būtu jāstrādā, lai parakstītu līgumu ar ES par vīzu režīma atcelšanu. Līdz ar korupcijas un noziedzības apkarošanas pasākumiem dokumentā iekļautas prasības pastiprināt personu apliecinošo dokumentu drošību un ierosinājumi pāriet uz biometriskajām pasēm, gan nenorādot, vai runa ir par iekšējām vai ārzemju pasēm, kā arī veikt pasākumus nelegālās imigrācijas apkarošanā un sadarbībā ar Interpolu.

Vēl viens virziens, kurā Krievijai jāstrādā, lai panāktu bezvīzu režīmu ar ES valstīm, ir ceļošanas dokumentu saņemšanas procedūras vienkāršošana, tomēr netiek precizēts, tieši par kādiem ceļojumiem ir runa.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs vairākkārt norādījis uz nepieciešamību atcelt vīzu režīmu ar Eiropas Savienību. Eiropas Savienībā šādu nolīgumu uzskata par iespējamu, un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī izteicies, ka to varētu panākt 10 līdz 15 gadu laikā.