Kopš sākusies lielā snigšana, šoziem Rīgā jau aptuveni 1000 namu apsaimniekotājiem sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par savas mājas jumta netīrīšanu. Tomēr vairāku namu īpašnieki joprojām uzskata, ka samaksāt sodu ir izdevīgāk, nekā notīrīt sniegu un atbrīvoties no lāstekām, tāpēc pašvaldība nākotnē plāno bargākas sankcijas.
Jaunākā Rīgas domes (RD) informācija liecina, ka gada nogalē Rīgas Pašvaldības policija (RPP) un izpilddirekciju Administratīvās inspekcijas kopā sastādījušas 188 apskates protokolus par laikus nenotīrītām ietvēm un ēku jumtiem. 36 gadījumos sākta administratīvā lietvedība. Kopš lielās snigšanas sākuma šoziem sastādīts aptuveni tūkstotis protokolu.
Bez tam gada nogalē Administratīvās inspekcijas, kas kontrolē jumtu tīrīšanu galvaspilsētā, izteikušas vairāk nekā simts mutiskus brīdinājumus nevīžīgajiem ēku un teritoriju īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Pēc RD aprēķiniem apmēram 80% gadījumu uz aizrādījumiem īpašnieki un apsaimniekotāji reaģējuši nekavējoties.
"Šajā brīdī ielu un sev piederošo teritoriju attīrīšanā pašvaldība ir iesaistījusi maksimālus resursus."
Tā telefonsarunā ar TVNET apliecina RD sabiedrisko attiecību speciālists Uģis Vidauskis. Šodien vai rīt Satiksmes departaments plānojot nosūtīt lūgumu RPP aktīvāk pievērsties īpašnieku kontrolei.
Kā vienu no galvenajām problēmām viņš min no jumtiem notīrītā sniega neizvešanu. "Tiek notīrīts un izvests sniegs, bet pēc neilga laiciņa tas atkal tiek sagāzts uz trotuāra. Īpašniekam ir jāparūpējas arī par sniega aiztransportēšanu," norāda RD preses pārstāvis. "Loģiski, ja tur iepriekš būs sakrājies sniegs, ko ved pašvaldība, tas tiks aizvests kopā. Bet pārējos gadījumos īpašniekam ir jārūpējas par to, lai tas tiktu nogādāts uz kādām vietām. To, kurp, var uzzināt savā izpilddirekcijā."
Sodi par sniega netīrīšanu un lāsteku nenodauzīšanu no jumtiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu nav mainījušies - 250 lati fiziskām un 1000 lati juridiskām personām.
Tomēr ne visiem namu apsaimniekotājiem šādas sankcijas liek uzturēt kārtībā sev piederošo īpašumu. Arī pilsētas mērs Nils Ušakovs pērn intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina, ka ar šādiem sodiem daudzu ēku apsaimniekotājus ir grūti motivēt. Pašvaldība domā par papildu veidiem, kā cīnīties ar nevīžīgajiem apsaimniekotājiem, starp kuriem Vidauskis min papildu pārrunas domē un potenciālus birokrātiskus sarežģījumus.
"Tās ir gan finansiālas, gan visas citas problēmas kopā, kas cilvēkiem traucē darīt, bet tas nav attaisnojums. Īpašnieks uzliek pienākumus un papildu atbildību. Nekādi argumenti nevar kalpot par iemeslu, lai apdraudētu apkārtējos iedzīvotājus," - tā Vidauskis.
Savukārt Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs atgādina, ka gadījumā, ja gājējiem rodas zaudējumi netīrītu ietvju vai māju jumtu dēļ, tie var vērsties pret apsaimniekotājiem civiltiesiskā ceļā. Par negadījumiem netīrītu ietvju dēļ nekavējoties jāziņo konkrētai pilsētas rajona izpilddirekcijas Administratīvajai inspekcijai vai pašvaldības policijai. Tikai šo institūciju sastādīti protokoli var kalpot pamatu eventuālai kompensācijas piedziņai tiesiskā ceļā.
