Tiekoties ar Lietuvas prezidenti, Āboltiņa pauda pārliecību, ka Latvija un Lietuva nav tikai draudzīgas kaimiņvalstis. "Mūsu likteņi ir bijuši saistīti gadsimtu garumā, mūs vieno radniecīgas valodas, un arī mūsdienās starp abām valstīm un to iedzīvotājiem ir izveidojušās ciešas un sirsnīgas attiecības," teica Āboltiņa.

Pārrunājot sadarbību starp Baltijas valstu parlamentiem, kā arī Baltijas un Ziemeļvalstu starpā, Āboltiņa sacīja, ka Baltijas valstu vienotība nav zaudējusi aktualitāti arī šodien. "Visciešākajai sadarbībai jābūt tieši tajos jautājumos, kuros mūsu viedokļi atšķiras," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Atbildot uz Grībauskaites apsveikumu saistībā ar stāšanos Saeimas priekšsēdētājas amatā, Āboltiņa akcentēja, ka viņai šajā amatā ir svarīgi padarīt parlamentu atvērtu sabiedrībai, plašāk skaidrot pieņemtos lēmumus un jaunā līmenī veidot sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Jaunas politiskās kultūras ieviešana ir būtisks priekšnoteikums, lai atjaunotu sabiedrības uzticību parlamentam, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Akcentējot pieaugošo sieviešu-līderu lomu politikā, Lietuvas prezidente informēja, ka šā gada jūnijā Lietuvā norisināsies pasaules sieviešu-līderu forums, kurā gaidīta arī Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņa.

Savukārt, tiekoties ar Lietuvas premjerministru Andrju Kubiļu, puses apliecināja gatavību turpināt ciešas un draudzīgas attiecības visos līmeņos, īpaši valstu ekonomiku spēcināšanā.

Darba pusdienās ar Lietuvas parlamenta priekšsēdētāju Irenu Degutieni Āboltiņa uzsvēra, ka Baltijas valstīm priekšā stāv izaicinājumi, kas jārisina reģionālā līmenī, un sadarbība pirmkārt jāstiprina ar tuvākajām kaimiņvalstīm.

Āboltiņa apliecināja, ka Latvijas un Lietuvas valstu un parlamentu attiecības jāveido ciešas arī nākotnē, un tieši tādēļ viņa pirmajā ārvalstu vizītē kopš stāšanās Saeimas priekšsēdētājas amatā apmeklējusi Lietuvu. Nākamajā ārvalstu vizītē plānots doties uz Igauniju.

"Globālie ekonomiskie procesi, enerģētiskā drošība, ilgtspējīgi vides un konkurētspējas risinājumi - tie ir tikai daži no jautājumiem, kuri mūsu likumdevējiem ir jārisina. Mums kā parlamentāriešiem ir jāveicina, jāiedrošina un jāpārrauga, lai kopīgā sadarbībā mūsu valstis vairotu labklājību un drošību," pauda Saeimas priekšsēdētāja.

Puses vienojās, ka šos jautājumus nevar atrisināt lokālā vai nacionālā līmenī. Tie jārisina sadarbojoties - gan tādos reģionālos formātos kā Baltijas Asambleja un NB8 (Baltijas valstis un Ziemeļvalstis), gan kopā ar mūsu partneriem Eiropas Savienībā un NATO. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka "mēs gūsim panākumus, ja visciešāk sadarbosimies ar sev tuvākajiem kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju".

"Šogad gan Lietuvā, gan Latvijā tiek atzīmētas svarīgas gadskārtas, kad pieminam brīvības cīnītājus, kas pirms divdesmit gadiem neatkarību bija gatavi aizstāvēt tik ar kailām rokām, toties ar kvēlām sirdīm. Šajās drēgnajās janvāra dienās mēs no jauna varam kavēties atmiņās par to laiku, kad mūsu valstu likteņi vēl nebūt nebija skaidri iezīmēti un mums pašiem bija jācīnās par savu valsti, par savu brīvību," tikšanās laikā sacīja Āboltiņa.