Nauda zaudēs savu ietekmi, un pārmaiņas būs! (23)

Varbūt kādam, kas aicina mani atgriezties kartupeļu vagās Latvijas ārēs, ir vērts atvērt acis un pabāzt degunu ārā no Latvijas, lai beidzot saprastu, ka Latvija nav pasaules centrs un kartupeļus audzē arī citās pasaules valstīs. Starp citu, esmu ravējusi gan bezgalīgās kolhozu biešu vagas, gan zinu, kā salst rokas, novācot cukurbietes, cik smags ir kartupeļu maiss un kā kož siena putekļi uz svīstošas muguras siena talkā. Varbūt pateicoties tam esmu guvusi sava veida unikālo baltiešu rūdījumu, kurš visos laikos pasaulē ticis augstu novērtēts. Man, par laimi, nav jāpievienojas skvoteriem, jo man ir izdevies noīrēt dzīvokli, bet tas neliedz man uzdot jautājumu: "Hei, kas notiek, kāpēc tik daudz cilvēku dzīvo uz ielas?"

Neaicinu celt "saulaino komunismu"

Neaicinu celt saulaino komunismu vai atņemt "buržuju" īpašumus, bet iestājos par korporatīvo sociālo atbildību. Ja kādam nav izprotams, par ko es rakstu, sameklējiet šā jēdziena skaidrojumu, kā arī izlasiet Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, tur viss ir pateikts.

Ir cilvēki, kas grib pretoties pašreizējai monetārajai sistēmai

Jūs varat tās saukt par komunisma un marksisma idejām, bet visticamāk šīm jaunajām tendencēm vēl nemaz nav īsti definēts nosaukums. Tā ir jauna visplašākā veida brīvprātīgo kustība, kurā netiek lietota nauda kā maksāšanas līdzeklis, tā ir pret šobrīd valdošo monetāro sistēmu. Cilvēki izvēlas atgriezties pēc iespējas dabīgākā vidē, daļēji pat atpakaļ pie dzīves pamatvērtībām, pie dzīves, kurā respektē apkārtējo vidi, tai pašā laikā attīsta jaunas tehnoloģijas un zinātnes. Tas ir sava veida protests, kurā cilvēki cits citam palīdz, neprasot, kas man par to būs. Protams, katrs iegulda līdzekļus un resursus savu iespēju robežās, bet to neaprēķina naudas izteiksmes vērtībās. Cilvēki saņem cita veida atlīdzību, kuras vērtība nav pārvēršama naudas izteiksmē. Viņiem svarīga ir saskarsme ar cilvēkiem un dabu, godīgums un caurspīdīgums darījumos un attiecībās.
Jau Rainis vairāk nekā pirms gadsimta teicis: "Gūt var dodot, gūt var ņemot, dodot gūtais neatņemams." Nevaru iedomāties, kā to pateikt labāk.

Man nav ne jausmas, kas no tā attīstīsies nākotnē, un būtu interesanti biežāk palasīt kāda socioantropologa vai politologa komentārus arī šeit TVNET. Galu galā speciālisti varētu apgaismot tautu, neturēt trušu būrī, no kura tikai pa mazu caurumiņu parāda to, ko drīkstam redzēt.

Jaunā sabiedrības modeļa veidotāji - kas viņi ir?

Mēģināšu aprakstīt, kas ir cilvēki, kas sāk veidot jaunu sabiedrības modeli. Tie ir tie, kas saka: STOP, es šai spēlē vairs nepiedalos, es gadiem ilgi esmu strādājis darbu, kas man nepatīk, lai tikai būtu nauda un es varētu uzbūvēt savu mietpilsoniski komfortablo dzīvi. Viņi saka: STOP, es gribu izkāpt šeit, šis temps man ir par ātru, es esmu pazaudējis sevi, jo man ir viss, bet tomēr jūtos nelaimīgs. Vai mazums bagātu cilvēku ir atzinuši, ka viņu dzīvē trūkst patiesas laimes un mīlestības, jo nauda to nesniedz. Tad nu viņi sāk darīt to, kas patīk un ko vienmēr gribējis, par ko sapņojis bērnībā vai agrā jaunībā. Kāds sāk rakstīt, kāds aprūpē bērnus vai palīdz veciem cilvēkiem, kāds organizē pasākumus, kāds glezno, kāds sāk būvēt lidmašīnu, kāds vienkārši dodas pasaulē, lai dejotu kopā ar svešiem cilvēkiem visos pasaules kontinentos. Ja dari to, kas tev padodas un patīk, tad agri vai vēlu arī dzīves materiālā puse sakārtojas, un ne vienmēr tas notiek monetārās sistēmas ietvaros. Jaunie dzīves modeļi mazliet atgādina filmu "Pludmale", tikai šoreiz tā jau ir realitāte un tie vairs nav hipiji, viņu starpā ir izglītoti visdažādāko profesiju pārstāvji.

Ar savu auto par brīvu pārvadā mantas

Kāds vīrietis ar nelielu kravas auto palīdz cilvēkiem pārvadāt mantas. Kad prasu, kāpēc tu to dari, viņš atbild: man vienkārši gribas palīdzēt, es dzīvoju viens, man ir jau daudz gadu un es vairs negribu strādāt pilnu darba dienu par niecīgu samaksu,  savā dzīvē esmu pelnījis lielu naudu un par mazu naudu citam neļaušu sevi izmantot, tad labāk daru to, kas man sagādā gandarījumu.

Piecus gadus nevarēja atrast darbu

Kāda sieviete bezdarbniece, kas meklējusi darbu vairāk nekā piecus gadus, rāda kaudzi CV, kurus nosūtījusi šo piecu gadu laikā, diemžēl darbu tā arī nav izdevies atrast, viņa stāsta, ka no sirds ir gribējusi strādāt, bet nu kaut kā tomēr nav izdevies, un nav noslēpums - jo ilgāk esi bezdarbnieks, jo mazāk cerību darbu dabūt. Tā nu beigās viņa izlēmusi vairs darbu nemeklēt, un smejas: no tā brīža problēmu manā dzīvē vairs nebija. Es atvēru savu mājas lapu, un tajā nu cilvēki apmainās pieredzē par visdažādākajām tēmām, dod padomus cits citam, konsultē, un tas notiek bez maksas.

Kāda angļu pensionāre juriste bez maksas konsultē savus tautiešus juridiskos jautājumos Francijā, jo viņu vienkārši tracina esošā birokrātija un ierēdņu patvaļa likumu interpretācijā.

Sieviete gados 45 ir izvēlējusies palīdzēt kādai citai gados vecākai sievietei ar ikdienas iepirkumiem un mājas uzkopšanu, dažreiz tiek pagatavotas kopīgas pusdienas. Sieviete stāsta: ja vajag salabot ūdens krānu, vai pārkrāsot sienas, man vienmēr atradīsies kāds paziņa, kurš to izdarīs no sirds.

Uzceļ jurtai līdzīgu māju no tā, ko var atrast uz ielas

Kāds masieris, jau krietni gados, ikdienā strādā, bet vakarā dodas mājās uz savu paša celto, jurtai līdzīgo māju, kuru iekārtojis un uzcēlis no tā, kas atrasts uz ielas; nekas šai mājā nav pirkts par naudu. Protams, vīrietim ir "zelta rokas" un daudz kas pārtaisīts līdz nepazīšanai un nebūt neliecina, par mantības patieso izcelsmi. Siltums mājā tiek nodrošināts ar paša sarūpētu malciņu, un siltais ūdens uzsilst iebūvētajā čuguna katlā pie plīts; ļoti pārdomāti un ekonomiski lietotā elektrība tiek ražota gan ar saules, gan vēja enerģiju, izmantojot zemes siltumu. Televīziju viņš neskatās, toties daudz lasa. Viņš saka: gribu dzīvot tuvāk dabai, es šeit dzirdu putnus mostamies un redzu sauli norietam, manī ir miers.

Jauniete strādā restorānā un dabū bezmaksas maltītes

Viņu vidū ir arī jaunieši, kuriem ir vairāk vai mazāk kaut kāda izglītība, bet nav pieredzes, darbu dabūt grūti, gribas kaut ko darīt, iemācīties, iegūt kontaktus. Kāda jauna meitene tā nu pāris dienas nedēļā dodas bez maksas pastrādāt kādā restorānā, mazgā traukus, palīdz mazos virtuves darbiņos, viņa saka, ka viņai patīkot restorānā valdošā atmosfēra un šeit strādājošie. Restorāns viņai vēl iedod šādu tādu maltīti, ko citkārt vienkārši izmestu ārā, tad nu tiekot aicināti draugi un sanāk labs tusiņš.

Cita meitene dodas apkopt bērnus tādā kā zīdaiņu novietnē, bet tur ir arī lielāki bērniņi vecumā līdz pieciem gadiem. Pārtin tur zīdaiņus, mazgā un baro, palīdz uzraudzīt paprāvo bērnu baru un jūtas ļoti labi.

Nepieķeras mantai - ko nevajag, atdod citiem

Pat pensionāri ir atraduši vietu šajā jaunajā kustībā, jūtas noderīgi un sabiedrībai vajadzīgi. Viņi labprāt iesaistās dažādu sabiedrisko organizāciju darbā, par kuru, protams, nekādu atlīdzību nesaņem. Latvijā reti nākas dzirdēt tādus gadījumus, ka cilvēki bez maksas atdod mēbeles, kuras pašiem vairs nav nepieciešamas, jo latvietim vienmēr liekas, ka visu vajag pārdot vai labāk nobāzt garāžā, ja nu savajagas. Bet varbūt nevajag tik ļoti pieķerties mantām - tās nāk un iet un, lai tiktu pie jaunām, ir jāatbrīvojas no vecām.

Bezmaksas mājvieta ceļotājiem

Interesanta man šķiet kāda nu jau plaša starptautiska organizācija, kuras dalībnieki piedāvā bezmaksas dzīvošanu savās mājās un izmanto citu piedāvājumus, paši dodoties uz ārzemēm, tādējādi radot iespēju ceļot un apmesties uz īslaicīgu dzīvi pie sevis tiem, kas nevar atļauties maksāt par dārgiem hoteļiem. Katram šeit ir savi motīvi, kāpēc to dara, neviens nav spiests kādu uzņemt, ja to negrib, darbojas tāds kā rekomendāciju princips, un pēc šādas ciemošanās obligāti jāatstāj atsauksme gan par ciemiņu, gan par saimnieku.

Daļa no jaunās sistēmas - arī WikiLeaks.

Protams, ir arī kliedzošāki piemēri, kā WikiLeaks (un tas nebūt nav vienīgais), kad augsta līmeņa profesionāļi sāk izmantot savas zināšanas un prasmes pret pastāvošo varu un naudas manipulācijas sistēmu. Pārsteidzoši, kā liela daļa cilvēku pasaulē noskatās uz šo klajo netaisnību, kas tiek vērsta pret šo organizāciju. Arī Latvijā ir cilvēki, kas noticējuši, ka Asanžs ir izvarotājs, un kā aitas blēj līdzi. Lai bļauj pirmais tas, kam nekad dzīvē nav bijis sekss bez prezervatīva, jo tieši tāds ir izvarošanas apsūdzības pamats. Ja visi ir tik piesardzīgi, tad kāpēc Latvijā ir tik augsts nevēlamo grūtniecību un abortu skaits? No sirds smējos par Jāņa Riņķa nesen publicētajām WikiLeaks sazvērestības teorijām, jo tas bija tikai vēl viens piemērs, kā cilvēks, kas dzīvo monetārā sistēmā, nespēj pat iedomāties un noticēt, ka kāds kaut ko varētu darīt taisnības, caurspīdīguma un necenzētas informācijas vārdā. Cilvēkiem ir tiesības zināt spēles patiesos noteikumus. Var iznīcināt vienu cilvēku vai organizāciju, bet agri vai vēlu sabiedrības apziņa mainās un kritiskā masa tiek sasniegta, bailes pārvarētas, tad arī notiek pāreja uz jaunu sabiedrisko iekārtu, un diez vai tas būs komunisms tā klasiskajā izpratnē. Visticamāk, cilvēki ieguldīs darbu un zināšanas jaunu tehnoloģiju, materiālu izstrādē, jaunu enerģijas veidu attīstībā un to ieviešanā dzīvē. Daudzas pārmaiņas ieviest būtu iespējams jau šobrīd, bet monetārās sistēmas tuklkakļi liek šķēršļus šādām pārmaiņām, jo tās mazinātu viņu ietekmi pasaulē. Tāpēc arī tik asa un trauksmaini histēriska ir reakcija uz WikiLeaks aktivitātēm.

Lielo kompāniju monopols

Kā atzīmē amerikāņu futūrists Alvins Toflers, Āzijā un daudzās citās valstīs plaši lietotā bezmaksas LINUX programmatūra arī tika izveidota kā alternatīva Microsoft dārgajiem produktiem. Latvijā gan tika noslēgts īpašs līgums ar Microsoft par programmatūru izmantošanu valsts iestādēs, nu vai tad tas nav viens bezkaunīgs monetārās sistēmas varas demonstrācijas piemērs un tautas apčakarēšana, un kārtējā valsts budžeta izsaimniekošana?

Stāsti un piemēri ir tik daudzi un dažādi, bet kopumā tie ir cilvēki, kas domā līdzīgi, kuru apziņā noticis klikšķis un viņi savādāk vairs nevar. Tā ir vienkāršā cilvēka reakcija uz nepārtraukti augošajām primāro lietu cenām – tās ceļas piena produktiem, miltu un graudu izstrādājumiem, elektrībai, gāzei, apkurei, degvielai. Ikdienas dzīves pamatlietu nodrošināšanai nepieciešams arvien vairāk līdzekļu, tai pašā laikā samaksa, ko lielākā daļa cilvēku saņem par darbu, ir neatbilstoši maza. Visa saņemtā naudiņa izkūp dzīvokļa īrē, transporta izdevumu segšanai un elementārai pārtikai. Un tā tas notiek vairāk vai mazāk visā Eiropā, jo salīdzinoši lielākā alga kādā valstī tiek aizmaksāta attiecīgi lielākā īres naudā. Cilvēki turpinās izmantot un pelnīt naudu, bet arī meklēs alternatīvus risinājumus būt mazāk atkarīgiem no pasaules lielo biznesa korporāciju cenu diktāta.

Dzīvojam mūsdienu verdzības apstākļos!

Lai kā arī negribētos to atzīt, mēs tiekam zombēti un kodēti, kultivējot "BOLD and BEAUTIFUL" dzīves stilu un vērtības, ar to ir pilnas ikdienā rādītās filmas, televīzija, žurnāli, reklāmas. Ja kādam vēl rodas šaubas, palasiet filozofes Maijas Kūles grāmatu "Eirodzīve".
Un sakiet vēl, ka tā nav mūsdienu verdzība - monetārā verdzība. Strādāt, lai nopirktu elementāras sadzīves lietas mājai, paēstu un apģērbtos. Paradokss ir tajā, ka, jo vairāk nopelni, jo vairāk esi spiest tērēt savas materiālās pasaules uzturēšanai sabiedrības prasībām atbilstošā līmenī. Rezultātā labi pelnošais ir turpat, kur mazāk pelnošais, tikai vienam ir kurpes par piecīti, bet otram par 500, viens brauc ar autobusu, otrs ar auto. Cik daudzi no mums var atļauties nedomāt par ikdienas elementārām lietām un pievērsties garīgām lietām? Garīgi spēcīgie saka - es zinu, kas esmu, un varu atļauties nepirkt Rolex pulksteni, jo man nevienam nav nekas jāpierāda, man nav jārada iespaids. Garīgs cilvēks pratīs parāpties augšup pa Maslova piramīdu un pabarot arī savu dvēseli un garu. Šādas personības var nekļūdīgi pazīt, viņu klātbūtnē jūtams viedums, to nevar notēlot un uzvilkt kā dārgu brenda uzvalku. Tikai tā ir izeja no bezgalīgā vēlmju apmierināšanas riteņa.

Pārmaiņas būs!

Futūrists Alvins Tofflers 21.gs. sākumā savā otrajā nākotnes prognožu grāmatā apraksta procesus, kurus varam vērot jau šobrīd un kas vēsta: pārmaiņas būs. Viņš aicina mūs analizēt esošo izglītības sistēmu, kura ražo kvalificētus fabrikas tipa pilsoņus. Vai šajā sistēmā ir vieta iniciatīvām un radošu personību idejām? Varbūt valsts, paaugstinot mācību maksas augstskolās, mums nepārprotami dod signālu: izglītoti cilvēki mums nav vajadzīgi, tos ir grūtāk manipulēt. Izglītots cilvēks vienmēr būs mazāk atkarīgs no valsts politikas, viņš būs daudz spējīgāks pielāgoties jauniem apstākļiem, turpinās apgūt visu jauno un rast risinājumu arī ne tik vieglās dzīves situācijās.

Uzkrītoši bieži medijos parādās ziņas, kas ir ne visai glaimojošas kristīgajai baznīcai, kas man liek domāt, ka tas drīzāk ir uzbrukums kristīgajām vērtībām. Nenoliedzami, kārtējais pedofilijas vai finanšu skandāls, kārtējā īpašumu dalīšana grauj gadsimtiem eksistējošās baznīcas reputāciju. Gan jau, ka arī šajā institūcijā, tāpat kā citur mirstīgajā pasaulē, ne visi ir Dieva jēri, un arī baznīca ir kļuvusi par daļu no monetārās sistēmas, pieprasot brīvprātīgi obligātos ziedojumus. Iespējams, ka gadsimtiem ilgi pastāvējušai baznīcai arī ir jāmainās un jāmeklē jaunas formas, kā uzrunāt jaunās paaudzes un nezaudēt pastāvošo vērtību cīņā. Var iznīcināt baznīcu kā institūciju, bet ne Visuma Saprāta pamatvērtības. Tās ir iesakņojušās mūsu kolektīvajā apziņā un atspoguļojas kā mūsu sirdsapziņa, kura zina patieso ceļu un atbildes uz jautājumiem.

Jau atklāta vēršanās pret cilvēces morālajām vērtībām izskanēja aizgājušajos Ziemassvētkos, kad tika uzdots jautājums, vai lietojot egli kā svētku simbolu, netiek aizskartas citas ticības. Acīmredzot šādu diskusiju izraisītāji šajos svētkos saskata vairs tikai ’’Happy Holidays’’ un iepirkšanās drudzi. Tie ir tie paši, kas apšauba Dalailamas nesavtību, norādot, ka viņš pieņem lielus ziedojumus. Nauda pati par sevi nav ne slikta, ne laba, bet ir svarīgi, ko mēs ar to darām. Tā dod brīvību realizēt labas idejas, bet tā ir arī liels pārbaudījums, kuru ne katrs iztur. Bet ’’būs labi’’, saka Dalailama rietumniekam, plati un mierīgi smaidot, ‘’viss būs labi, cilvēki pārskatīs savas vērtības, nauda zaudēs savu pašreizējo ietekmi, un tas ir neizbēgami’’.

Zane