Par to liecina DB aprēķini, kas veikti, pamatojoties uz 2011.gada budžeta paskaidrojumos minēto informāciju. Pērn šādu pakalpojumu apmaksāšanai bija plānots izlietot nepilnus 13 miljonus latu.

No ministriju paskaidrojumiem par to, kādi ārštata darbinieku pakalpojumi tiek apmaksāti no valsts budžeta, izriet, ka tiek pirkti kā mazkvalificēta darbaspēka, piemēram, apkopēju pakalpojumi, tā arī profesionāļu - grāmatvežu, tulku un ekspertu pakalpojumi.

Vismaz daļā gadījumu uzņēmumu līgumi par ārštata pakalpojumu sniegšanu tiekot slēgti gadījumos, kad speciālists nepieciešams tikai atsevišķu uzdevumu veikšanai.

Piemēram, Satiksmes ministrija pērn algojusi grāmatvedi datu ievadei sistēmā saistībā ar pāreju uz jaunu programmatūras versiju, jo štata darbinieki esot nodarbināti ar aktuālo uzdevumu veikšanu, DB paskaidroja SM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Eida.

Eksperti saistībā ES projektiem

No budžeta paskaidrojumiem noprotams, ka kā ārštata darbinieki bieži tiek algoti eksperti, kas vērtē dažādus no ES struktūrfondiem finansētus projektus. Tā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan atbildēs DB, gan budžeta paskaidrojumos ir norādījusi, ka ārštata darbinieki tiek algoti saistībā ar dažādu ES finansētu projektu īstenošanu.

[Tieši IZM ārštata darbinieku algošanai gan pērn, gan šogad iecerējusi iztērēt rekordlielas summas - attiecīgi 4,459 miljonus latu un 7,896 miljonus latu. No valsts pamatfunkciju īstenošanai paredzētā finansējuma ārštata darbinieku algošanai šogad plānots izlietot 986 tūkstošus latu, savukārt no ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai ieplānotajiem līdzekļiem ārštata darbinieku piesaistīšanai iecerēts izlietot 6,909 miljonus latu. Pērn šim mērķim bija plānots izlietot 3,166 miljoni latu, kas, pēc IZM sniegtās informācijas, esot izlietoti atbilstoši plānotajam.

"Uz ekspertiem tās ir milzīgas summas. Tas ir skaidrs, budžets tagad ir pārdalīts divās daļās - valsts pamatfunkcijas un struktūrfondi, taču vienalga tās ir milzīgas summas, jo ekspertiem taču sanāk gabaldarbs, konkrētu projektu vērtēšana,"

DB teica valsts kontroliere Inguna Sudraba. Valsts kontrole esot piefiksējusi, ka atsevišķu ministriju projektos kā vērtētāji, kam tiek maksāts par projektu vērtēšanu, parādās valsts pārvaldē strādājošie.

"Šeit būtu jāvērtē - varbūt ir jēga turēt kaut kādu pastāvīgu ekspertu ar pastāvīgu darba samaksu, jo viss, ko tu dari fragmentāri, vienmēr maksās dārgāk nekā pastāvīgs cilvēks, kas strādā pilnu slodzi," norādīja Sudraba.

Sludinot konkursus

ES struktūrfondu projektos eksperti tiek piesaistīti, izsludinot konkursu, bet citos gadījumos līgumi par ārštata pakalpojumu iegādi nereti tiek iepirkti bez konkursa, noprotams no ministriju sniegtajām atbildēm. Tā, piemēram, Satiksmes ministrija grāmatvedības un arhivāra pakalpojumu sniedzējus esot izvēlējusies, pamatojoties uz viņu pieredzi attiecīgajā jomā.

"2010. gadā VM ārštatā dažādu laika periodu bija nodarbinātas trīspadsmit personas. Šie darbinieki veica konkrētus projekta darbus grāmatvedības jomā, Eiropas fondu administrēšanā, tulka pakalpojumus, veica ministrijas kapitālsabiedrību nekustamo īpašumu novērtēšanu un informācijas sistēmu administrēšanu," atbildē DB norādīja Veselības ministrija. "Ārštata pakalpojumu sniedzējus izvēlas attiecīgo struktūrvienību vadītāji un ierosina valsts sekretāram līguma noslēgšanas priekšlikumus, iepriekš pārliecinoties par attiecīgo speciālistu profesionalitāti," pausts ministrijas atbildē.

Līdzīgus apsvērumus, proti, ka galvenais esot speciālistu profesionalitāte, izklāsta arī Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče: "Ārštatā LM pieņem speciālistus atsevišķu, īslaicīgu uzdevumu veikšanai vai tādu uzdevumu veikšanai, kas nav ministrijas ikdienas funkcijas. Ārštatā speciālisti tiek pieņemti uz noteiktu laiku šo atsevišķo uzdevumu veikšanai, tādiem kā, piemēram, atsevišķu projektu vadība, pētījumu veikšana, lielas informācijas apkopošana un apstrāde u. tml. Ņemot vērā, ka atsevišķi uzdevumi parasti parādās pēkšņi un ir steidzami, konkursu rīkošanai nepietiek laika resursu. Speciālisti tiek izvēlēti pēc dažādiem principiem - profesionāli speciālisti, ar kuriem jau ir bijusi pozitīva sadarbība, bijušie darbinieki, kuri ir labi veikuši savus pienākumus, taču dažādu iemeslu dēļ pārtraukuši darbu ministrijā, jaunie speciālisti, kuri bijuši ministrijā praksē un līdz ar to ir zināma viņu kapacitāte, sabiedrībā pazīstami speciālisti, par kuru profesionālismu nav šaubu."

Profesionāļus nemaz neiesaista

Ministriju atbildēs minētais, ka kā ārštata darbinieki nereti tiek piesaistīti profesionāli grāmatveži, pārsteidz Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes priekšsēdētāju Lienīti Cauni: "Man nav zināmi gadījumi, kad asociācijas biedri būtu snieguši grāmatvedības pakalpojumus valsts sektoram." Gluži pretēji - uz savulaik izskanējušo ierosinājumu Latvijā līdzīgi kā Igaunijā veidot ārpakalpojumu centrus, kas sniegtu gan grāmatvedības, gan citus pakalpojumus, no valsts sektora puses esot dzirdētas vien atrunas, ka šādu centru izveide neesot prioritāte."

Pēc Caunes teiktā, atbilstoši labai praksei ministrijām un citām valsts iestādēm grāmatvedības ārpakalpojumus vajadzētu pirkt tikai no grāmatvežiem vai grāmatvedības uzņēmumiem, kas ir apdrošinājuši savu civiltiesisko atbildību.

Sudraba un Caune atzīst, ka pašreizējos apstākļos ir grūti novērtēt, vai ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes par ārštata darbinieku pakalpojumiem nepārmaksā - gan tādēļ, ka daļa pakalpojumu tiek pirkti, nerīkojot iepirkumu konkursus, gan tādēļ, ka grūti spriest, cik lielu darba apjomu paveic ārštatnieki.

Neoficiāli tiek runāts, ka ārštata pakalpojumu popularitāte esot izskaidrojama ar štatu un atalgojuma samazināšanu valsts pārvaldē, proti,

ārštata pakalpojumus iestādēm mēdzot sniegt personas, kas iepriekš bijušas štata darbinieki, vai arī štata darbinieki mēdz piepelnīties, sniedzot ārštata pakalpojumus.

Revīzija vērsīs uzmanību

Sudraba teic, ka Valsts kontrole, veicot revīzijas par 2009. gadu, šim jautājumam pievērsusi īpašu uzmanību. "Dažās iestādēs bija gadījumi, ko var identificēt kā bijušo darbinieku pārformēšanu uz uzņēmumu līgumiem, bet tas nebija masveidā," saka valsts kontroliere.

To, ka ir prakse noformēt kādreizējos štata darbiniekus par ārštata darbiniekiem, apliecina arī 2011. gada valsts budžeta paskaidrojumos atrodamā informācija. Proti, Centrālā zemes komisija, kuras budžetā pērn nebija paredzēti līdzekļi atlīdzībai par ārštata darbinieku pakalpojumiem, šogad šādu pakalpojumu apmaksai ir paredzējusi 12 371 Ls. Turpat paskaidrojumos norādīts, ka no 2010. gada jūnija no iestādes kopējām amata vietām ir izslēgta priekšsēdētāja vietnieka amata vieta, un tagad priekšsēdētāja vietnieks darbojas kā ārštata darbinieks.