Medijos izskanējusī informācija, ka Eiropas Savienībā (ES) no šā gada aprīļa grib aizliegt tradicionālo ārstniecības augu, zālīšu un tēju vākšanu, ir maldinoša - tā portālam TVNET pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) Latvijā pārstāvniecība.
ES negrasās aizliegt ārstniecības augu vākšanu (192)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Ziņa papildināta ar Veselības ministrijas komentāru.)
Gribot aizliegt augu vākšanu
Šorīt ziņojām, ka tradicionālo ārstniecības augu produktu direktīva (Direktīva), ko Eiropas Parlaments (EP) un tā dalībvalstis sastādīja 2004. gadā, ar 2011. gada aprīli paredz ES dalībvalstu iedzīvotājiem it kā liegt pieeju lielākajai daļai ārstniecības augu produktu. Šā aizlieguma opozicionāri interneta vidē izplatījuši petīciju ar aicinājumu visiem ES iedzīvotājiem parakstīties pret šāda aizlieguma ieviešanu.
"Tā vietā, lai sabiedrību informētu par līdz šim brīvi pieejamo produktu iedarbību un piesardzīgu to lietošanu, aizliedzot ārstniecības augu produktu izplatīšanu vispār, rupji tiek ierobežotas katra indivīda tiesības izvēlēties sev pieņemamāko veselības aprūpes metodi. Šāda veida aizliegums demonstrē nostāju, ka eksistē tikai viena par pareizu uzskatāma sistēma, kas būtu jāpieņem ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, " teikts izplatītajā paziņojumā.
Iespaidošot mazos uzņēmumus
Petīcijas autori arī uzskata, ka izmaksas un Direktīvas izvirzītās prasības ir nelabvēlīgas arī mazajiem uzņēmumiem, kas ir galvenie ārstniecības augu produktu ražotāji. Ieguvējas no šā aizlieguma būšot dažādu lielvalstu korporācijas, kas savukārt ierobežos pieeju kvalitatīviem augu valsts izstrādājumiem vispār.
Sastādot šo Direktīvu, ES ir nopietni ierobežojusi katra indivīda nerakstītās tiesības pašiem izlemt, kādas metodes lietot savas veselības aprūpē, un pieņēmums, ka indivīds pats nav spējīgs izdarīt „pareizo” izvēli veselības aprūpes jautājumos, ir vērtējams kā cilvēktiesību pārkāpums, uzskata petīcijas autori, vienlaikus aicinot ES pilsoņus parakstīties par šīs Direktīvas atcelšanu un atļauju ikvienam vākt ārstniecības augu produktus.
VM: Direktīva par augu izcelsmes zālēm neierobežos šo augu lietošanu
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole portālam TVNET paskaidroja, ka minētā direktīva attiecas uz gadījumiem, ja ražotājs vēlēsies savus augu izcelsmes produktus reģistrēt kā zāles, norādot uz šo produktu konkrētu ārstniecisko iedarbību. Šādos gadījumos to būs iespējams veikt arī vienkāršotā reģistrācijas procedūrā. Bez tam, ja šā produkta sastāvā būs kāds no septiņiem ES Komisijas apstiprinātajā sarakstā iekļautajiem augiem (anīsa augļi, kliņģerītes ziedi, purpursarkanās ehinacejas laksti, eleiterokoka saknes, rūgtā vai saldā fenheļa augļi un piparmētras ēteriskā eļla), tad zāļu reģistrācijas pieteicējam vairs nebūs jāsniedz klīniskie pierādījumi zāļu drošai lietošanai.
Praksē šo sarakstu veidošanu veic Eiropas Zāļu aģentūras izveidota Augu izcelsmes zāļu komiteja, bet augstāk minēto produktu reģistrāciju nodrošina Zāļu valsts aģentūra.
"Vienlaikus iekļaušana ES Komisijas apstiprinātajā sarakstā nenozīmē, ka visi šo augu saturošie produkti ir zāles un jāreģistrē kā augu izcelsmes zāles. Tādēļ augu izcelsmes produktus tāpat kā līdz šim varēs lietot kā kosmētikas līdzekļus, reģistrēt kā uztura bagātinātājus vai arī lietot kā pārtiku," apliecina Veselības ministrijas pārstāve.