Kompensējamiem medikamentiem valsts kompensācijas daļa tiek aprēķināta no lētāko vienādas iedarbības zāļu cenas. Taču saskaņā ar Veselības norēķinu centra datiem, iegādājoties dārgākas kompensējamās zāles, iedzīvotāji 2009.gadā no savas kabatas piemaksājuši 7,5 miljonus latu, bet pērnā gada 11 mēnešos - 8,2 miljonus latu. Arī Veselības ekonomikas centra (VEC) veiktā analīze liecina, ka iedzīvotāji ārstējoties pārsvarā lieto dārgākos līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus un viņu līdzmaksājums ir lielāks, nekā tas varētu būt.

Kampaņas "Ārstējies nepārmaksājot!" laikā VM un VEC speciālisti cer izglītot cilvēkus, ka pastāv izvēle starp lētākām un dārgākām vienādas iedarbības zālēm, iedrošināt uzdot jautājumus ārstiem un farmaceitiem par lētākajiem medikamentiem un uzstāt uz savām tiesībām nepārmaksāt. Kampaņa vērsta arī uz ģimenes ārstiem un speciālistiem, informējot par to, kā izmantot lētākas ārstēšanas alternatīvas, norādīja VEC direktore Daiga Behmane.

"Tas ietekmē nevis kopējo budžeta konsolidācijas procesu, bet katras ģimenes maciņu," piebilda Bundulis. Proti, ja pacientam nav izrakstītas pašas lētākās jeb references zāles, valsts kompensācijas daļa no tā nemainās, taču pacients samaksā vairāk.

Jau pašlaik Ministru kabineta noteikumi paredz - ja ārsts, izrakstot kompensējamās zāles, receptē nav norādījis, ka tās nedrīkst aizvietot, viņam jāinformē pacients, ja izrakstīto zāļu aptiekas cena ir augstāka nekā references cena. Arī farmaceitam aptiekā jānorāda uz zāļu aizvietošanas iespējām, piedāvājot lētākās atbilstošās kompensējamās zāles.

Taču sarunās ar pacientiem secināts, ka bieži vien pacienti par lētākām zāļu alternatīvām uzzina tikai pēc tam, kad jau iegādājušies ārsta izrakstītās zāles. "Tomēr mēs nevaram nolikt Veselības inspekciju blakus katram ārstam un farmaceitam, lai piedāvā lētāko alternatīvu," atzina Behmane. Viņa arī uzsvēra, ka ārstēšanās procesa centrā ir pacients, bet ārsts ir tikai palīgs. Tādēļ, jo labāk informēts būs pacients, jo sekmīgāka būs ārstēšana.

Ja ārsts izrakstījis vairākus medikamentus un pacients redz, ka nevarēs tos visus atļauties, tas jāsaka ārstam, kurš palīdzēs izvēlēties svarīgākās no zālēm, kas visvairāk palīdz konkrētās slimības ārstēšanā. "Pats nepareizākais, ko pacients var darīt, ir voluntāri samazināt zāļu devu," klāstīja Behmane.

VM sākto kampaņu atzinīgi novērtēja arī Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja eksperts farmācijas un veselības tehnoloģiju jautājumos Kēss de Jonhēre (Kees de Joncheere), kurš Latvijā ieradies, lai piedalītos "Zāļu cenu un kompensācijas informācijas sistēmas (PPRI)" projektā iesaistīto 23 Eiropas valstu pārstāvju sanāksmē.

Viņš norādīja, ka ar šo kampaņu Latvija iet citu valstu pēdās, kuras jau īstenojušas līdzīgas programmas, lai mudinātu pacientus vairāk lietot patentbrīvos jeb ģenēriskos medikamentus. Piemēram, Lielbritānijā tagad 80% gadījumu tiek izrakstīti patentbrīvie medikamenti. "Esmu pārliecināts, ka šī kampaņa būs veiksmīga un palīdzēs pacientiem par samaksāto naudu izvēlēties izdevīgāko risinājumu," minēja de Jonhēre.

Jau vēstīts, ka VM un VEC februārī sācis informatīvu kampaņu, kuras laikā iedzīvotājus informē par iespēju iegādāties lētākus līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus. Kampaņā divu nedēļu laikā iedzīvotāji ar informatīviem materiāliem presē un reklāmas rullīšiem radio un televīzijā tiks uzrunāti nepārmaksāt par zālēm. Proti, lielākajai daļai medikamentu ir pieejama līdzvērtīgas iedarbības alternatīva - zāles, kas maksā lētāk par oriģinālajiem izstrādājumiem, – tā saucamie ģenēriskie jeb patentbrīvie medikamenti. Piemēram, kompensējamo zāļu sistēmā tādi ir vairāk nekā 75% medikamentu.

VM norāda, ka ģenēriskie jeb patentbrīvie medikamenti satur to pašu aktīvo vielu, ko oriģinālie medikamenti, un tieši aktīvā viela ārstā konkrēto slimību. Ģenēriskie medikamenti no oriģinālajiem atšķiras vien ar palīgvielām, kas nosaka medikamenta formu un krāsu.