Velšs stāstīja, ka policija jebkurā gadījumā ir gatava nodrošināt kārtību 16.martā, taču policijas taktika kā rīkoties šajā dienā būs atkarīga no konkrētās situācijas.

"Mēs katru dienu sadarbojamies ar Drošības policiju un arvien turpinām sekot noskaņojumam kāds valda organizācijās no kurām var sagaidīt iespējamās provokācijas. Tāpēc tagad pateikt, ka tiks likti žogi, vai arī ievēroti kādi citi drošības pasākumi, nav iespējams," sacīja Velšs.

Jau ziņots, ka vakar iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V) atzina, ka 16.martā būs tādi paši drošības riski kā citus gadus un pagaidām nav nekāda pamata uzskatīt, ka lielāks pieteikto pasākumu skaits liecina arī par augstāku riska pakāpi.

Kā jau katru gadu, arī šogad policijas rīcībā esot informācija par dažādām iespējamām provokācijām, ar kuru tiekot rūpīgi strādāts, taču Mūrniece ir pārliecināta, ka 16.martā "Rīgā drošība un kārtība būs" un jebkuras plānotās nekārtības izdosies novērst.

"Riski ir tieši tādi paši kā citus gadus," uzsvēra iekšlietu ministre. Viņa domā, ka Rīgas domes lēmums aizliegt visus galvaspilsētā pieteiktos 16.marta pasākumus, ir bijis politisks un tam neesot pietiekama pamata. Ja pasākumi tiktu atļauti, tos būtu vieglāk kontrolēt, bet tagad drošības iestādēm nāksies rēķināties ar nesankcionētām darbībām, sacīja Mūrniece.

Kā ziņots, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma, vakar Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve aizliedzis visus 16.martā pilsētā pieteiktos pasākumus, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Saskaņā ar likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" normām Kalve, izskatot pieteiktos pasākumus, uzklausīja pieteicējus, konsultējās ar tiesībsargājošo struktūru pārstāvjiem un lēmumu pieņēma, vadoties no Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz iespējamiem būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.

Aizliegumu rīkot gājienus, sapulces un piketus pie Brīvības pieminekļa un tā tuvumā saņems biedrība "Daugavas vanagi Latvijā", biedrības "Daugavas vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa, biedrība "Pilsoņu un nepilsoņu savienība", biedrība "Latvijas Antifašistiskā komiteja", biedrība "Simtgadnieku kustība" un privātpersona Pjotrs Gruca.

Ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu ir noteikts, ka likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" pašvaldībai uzliktos pienākumus un piešķirtās tiesības, tostarp lēmuma pieņemšanas tiesības, realizē Rīgas pilsētas izpilddirektors.

Organizācija "Daugavas vanagi" jau 2009.gadā bija iesniegusi pieteikumus 16.marta gājienam vairākus gadus uz priekšu un šogad apstiprināja apņemšanos ar vēl vienu iesniegumu. Tika plānots, ka šogad gājienā piedalīsies ap simts cilvēku. Kā atsevišķs pasākums tika saņemts 100 cilvēku gājiena pieteikums arī no "Daugavas vanagu" Limbažu nodaļas. Abas organizācijas laikā no plkst.11 līdz 13 plānoja doties gājienā no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim.

Pieteikumu gājienam 16.martā tika iesnieguši arī leģionāru atceres dienas pretinieki jeb Latvijas Antifašistiskā komiteja, kas laikā no plkst.10 līdz 13 plānoja "Sapulci pret fašisma glorifikāciju Latvijā", kurā varētu piedalīties 50 cilvēki. Ar tādu pašu nosaukumu sapulci 50 cilvēkiem laikā no plkst.10 līdz 13 tika pieteikusi arī organizācija "Pilsoņu un nepilsoņu savienība".

Savukārt privātpersona Pjotrs Gruca laikā no plkst.11 līdz 13 pilsētas kanāla malā plānoja izteikt "protestu pret Hitlera karaspēka - Latvijas leģiona "Vaffen SS" - dalībnieku slavēšanu". Pieteikumā bija norādīts, ka pasākumā piedalīsies aptuveni 100 cilvēku.

Vienlaikus pie "Laimas" pulksteņa šogad ar leģionāru atceres dienu nesaistītu pasākumu bija iecerējusi "Simtgadnieku kustība", kas plānoja stāstīt par iespējām nodzīvot līdz simt gadu vecumam.