Komisijas sēdē deputāte Dzintra Hirša (V) vēlējās uzzināt, kā šāds solis ir samērojams ar teroristu aktivizēšanos Eiropā. Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve uz to atbildēja, ka

Latvijā jau pašlaik nāvessodu var izpildīt tikai ar vairākiem nosacījumiem, piemēram, to var izpildīt tikai kara apstākļos.

Pieņem vienprātīgi

Deputāts Aleksejs Holostovs (SC) norādīja, ka šo lēmumu "sen bija laiks" pieņemt, un komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (V)  sacīja, ka, arī kara apstākļos piemērojot sodu, nav iespējams izvairīties no kļūdām, tāpēc augstākajam soda mēram ir jābūt mūža ieslodzījumam bez apžēlošanas tiesībām. Tādā gadījumā būs iespējams labot kļūdu, ja ar augstāko soda mēru tiks notiesāts nevainīgs cilvēks.

Sēdes laikā atbalstu šai pozīcijai pauda arī tiesībsargs Juris Jansons. Vēlāk žurnālistiem viņš norādīja, ka šo lēmumu vajadzēja pieņemt jau pirms vairākiem gadiem, bet tas nav izdarīts, iespējams, politisku iemeslu dēļ.

Komisija šo lēmumu pieņēma gandrīz vienprātīgi, atturoties tikai vienai deputātei.

Aicinājumi saņemti no starptautiskām organizācijām

TM darbiniece sēdes laikā skaidroja, ka nolēmusi prasīt Saeimas komisijas viedokli šajā jautājumā, jo aicinājumi pilnībā atcelt nāvessodu tika saņemti no Eiropas Padomes, Apvienoto Nāciju Organizācijas un Pasaules koalīcijas pret nāvessodu.

Jau ziņots, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokols paredz nāvessoda pilnīgu atcelšanu. Latvijas minēto protokolu parakstīja 2002.gada maijā.

Kopš 1996.gada septembra Latvijā tika noteikts nāvessoda moratorijs - nevienam tiesājamam nāvessods netika piespriests un izpildīts.

Saskaņā ar Krimināllikumā nāvessods piemērojams vienīgi tad, ja noziegums izdarīts kara laikā. Turklāt nāvessodu - nošaušanu - var piespriest vienīgi par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos.