Gados jaunais Rihards jau kādu laiku ārstējas no narkotiku atkarības, jo iesaistījies valsts mēroga rehabilitācijas programmā. Taču jaunieti ievērojami satraucis šajā programmā paredzēto medikamentu trūkums aptiekās, līdz ar to tiekot traucēts viņa un citu izbijušu narkomānu ikdienas ārstēšanās process, tā otrdien vēstīja LNT raidījums „Tautas balss”.
Rihards, kura vārds mainīts, raidījumam "Tautas balss" atzina, ka narkotikas sācis lietot pirms pāris gadiem. Tā esot viņa lielākā dzīves kļūda. Jaunietim tomēr pieticis gribasspēka atteikties no apreibinošajām vielām. Lai to panāktu, Rihards iesaistījās valsts mēroga rehabilitācijas programmā narkomāniem.
Maksā krietnu naudas summu
Šajā narkotiku aizstāšanas programmā esot daudzi izbijuši narkomāni, kuri ilgstoši lietojuši narkotikas un gatavi atkal dzīvot no atkarības brīvu dzīvi, par to maksājot pietiekami lielas naudas summas. „Tur dalības maksa ir apmēram 150 latu gadā, un tad visu laiku jāpērk tās zāles - raksta receptes un iet pērk, un lieto visu laiku tās zāles, kas ir diezgan dārgas. Tur sanāk kādi 70 lati divās nedēļās,” stāstīja Rihards.
Jaunietis esot iesaistījies šajā konkrētajā programmā opiāta atkarīgajiem, sācis lietot narkologa izrakstītās zāles. Taču vienu dienu, kad bija devies uz aptieku pēc medikamentu devas, Rihards piedzīvojis gaužām nepatīkamu pārsteigumu.
Rihards „Tautas balsij” pauda sašutumu: „Es esmu gājis uz to programmu, maksājis naudu, parakstījis līgumu ar valsti, un tā nepilda savas saistības. Vienā brīdī izrādās, ka šī programma nedarbojas, kad aptiekā nav laikā iepirktas zāles.”
Vienīgā izeja - maksāt dubultā
Programmas ietvaros paredzētos atsevišķus medikamentus neesot iespējams aizstāt ar citiem preparātiem. Vienīgā iespēja, kā tomēr nepieļaut pārtraukumu ārstēšanās gaitā, ir iegādāties vajadzīgās zāles aizstāšanas programmas centrā – taču par dubultu samaksu.
Puisis uzskata, ka šādās reizēs viņam un citiem programmā iesaistītajiem neesot iespēju kaut kā aizstāvēt savas tiesības. „Ja man tādas naudas nav, tad vienkārši jūtos piečakarēts, uzmests,” sacīja Rihards, jo dubultā samaksa par zālēm ne katram esot pa kabatai.
Apņēmības pilnajam Rihardam šādā starpposmā, kad aptiekās trūkst vajadzīgo zāļu, izpalīdzot ģimene un draugi. Viņi aizdod naudu, lai jaunietis spētu pilnvērtīgi dzīvot.
Brīdina par saniknotiem pacientiem
Rihards stāstīja: „Es pagaidām kaut kā vēl velku, kaut kur dabūju naudu. Braukāju uz centru un par pēdējiem finanšu līdzekļiem maksāju dubultā, lai kaut kā nopirktu tās zāles.” Viņš par izveidojušos situāciju pauda satraukumu „Tautas balsij”, jo viņam līdzīgie šīs programmas pārstāvji nezinot, ko darīt un kam sūdzēties.
„Es domāju, ka arī sabiedrībai būtu par to jāuztraucas. Cilvēki, labi apņēmušies, gribēja, gāja, darīja, bet tagad viņus valsts vienkārši uzmet. Tagad viņi ir nikni, un es nezinu, kādā veidā viņi aizstāvas un kādā veidā viņi ārstējas. Tagad sanāk, ka staigā pa ielām saniknoti cilvēki bez zālēm, un varbūt kādā brīdi arī kāds sabiedrības loceklis cieš.”
Kā zāles palīdz narkomānam?
Narkoloģe Sarmīte Skaida „Tautas balsij” skaidroja, ka šāda veida atkarības ārstēšanas programmas pacienti uzskatāmi par augsta riska grupu. Daudziem ārstēšanās ilgstot gadiem. „Uzturošā vai aizstājošā terapija, kas tiek izmantota opioīda atkarīgiem pacientiem, pārsvarā tie tomēr ir smagi pacienti,” skaidroja Skaida.
Zāles „Subotex” tiekot izrakstītas narkomāniem ar stāžu kā nelegālo narkotisko vielu aizstājējs. Tas tiekot darīts ar domu, lai samazinātu nelegālo narkotiku lietošanu, kopīgu šļirču lietošanu, kā dēļ izplatās HIV vīruss, C un B hepatīts, turklāt samazinās krimināli sodāmu darbību veikšana. Tas viss palīdz atgriezt narkomānus normālā dzīvē, raidījumam atzina narkoloģe.
Ja ārstniecības programmā iesaistītie narkomāni nesaņem medikamentus vajadzīgajā laikā, tad pastāvot iespēja, ka viņš atgriezīsies uz ierastās narkomāna dzīves takas. Skaida norādīja: „Ja tam cilvēkam nav tā medikamenta, ir arī tas abstinenta sindroms, proti, viņš jutīsies slikti, būs tieksme, būs vajadzība pēc šā medikamenta.”
Aptiekās zāles trūkušas arī citreiz
Jaunieša satraukums nav bez pamata, jo patiesi neesot tāda cita aizstājoša medikamenta šādas programmas dalībnieka gadījumā. Turklāt izrādās, konkrēto zāļu trūkums Latvijas aptiekās neesot pirmo reizi, vēstīja raidījums. Narkoloģe zināja teikt, ka tas noticis jau trešo reizi un tas patiesi varot radīt nopietnas sekas.
Attiecīgo zāļu izplatītājfirmas to iepriekš skaidrojušas ar medikamentu pārņemšanu izplatīšanai no vienas uz citu firmu. „Tautas balsij” tā arī neizdevās uzzināt zāļu firmas „Pharmaswiss” viedokli, kādēļ aptiekās vērojams šo zāļu trūkums. Firma vien esot novēlusi visu vainu uz ražotājfirmas pleciem. Tā savukārt atrodas ārzemēs.
