Satversmes aizsardzības birojs (SAB) aicina atsaukties iedzīvotājus, kuriem ir informācija par trim spiegiem, no kuriem divi ir saistīti ar Igaunijas augsta ranga amatpersonas Hermana Simma lietu.
Kā TVNET informēja SAB pārstāve Baiba Rāta-Saliņa, pēdējo gadu nozīmīgākā pretizlūkošanas lieta, kas saistīta ar nelegāļu aktivitātēm Latvijā, ir par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētā Simma lieta.
Lai arī Simms par nodevību ir ticis notiesāts jau 2009.gadā, SAB pretizlūkošana arī 2010.gadā turpināja darbu, lai pārbaudītu visus lietas ietvaros iegūtos faktus, kuriem ir saikne ar Latviju.
Uzdevies par Portugāles pilsoni
Simma izlūkošanas aktivitātes vadīja Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālis Sergejs Jakovļevs, kurš laikā no 2000. līdz 2008.gada vidum periodiski uzturējās Latvijā. Jakovļevs uzdevās par Portugāles pilsoni no Spānijas Antonio de Jesus Amurett Graf, kurš savam piesegam kā darbavietas norādīja starptautiskas investīciju un tirgus izpētes kompānijas, kā arī uzdevās par pētniecisko žurnālistu.
“Potenciālais investoru piesaistītājs” vai “pētnieks-žurnālists” Latvijā vāca informāciju lielākoties par ekonomikas jomu, tai skaitā par reģiona enerģētikas projektiem izstrādes vai plānošanas stadijā.
Foto: SAB
Mēģina apzināt personu loku
SAB 2010.gadā turpināja apzināt personu loku, ar ko Latvijā tieši vai pastarpināti bija kontaktējies Jakovļevs, lai iegūtu pēc iespējas precīzākas ziņas par to, kāda informācija būtu varējusi nonākt Krievijas specdienestu rīcībā.
Foto: SAB
Veicot lietas izmeklēšanu, SAB aptaujāja virkni Latvijas iedzīvotāju, ar kuriem bija kontaktējušies attēlos redzamie vīrieši. Tomēr, pieļaujot iespēju, ka visas šo izlūku aktivitātes Latvijā nav tikušas apzinātas, SAB aicina atsaukties tos Latvijas iedzīvotājus, kas ir bijuši pazīstami ar šīm personām un ar kuriem SAB līdz šim nav sazinājies. Saziņai izmantot e-pastu info@sab.gov.lv.
Meklē arī personu, kura identitāte nav zināma
Ārpus NATO un ES esošu valstu specdienesti 2010.gadā izlūkošanu veica arī no izlūkdienestu pārstāvēto valstu teritorijas. Izlūkošanas aktivitātes no teritorijas tiek īstenotas vairākos veidos. Piemēram, izlūkdienestu virsnieki var doties īslaicīgos braucienos uz Latviju. Tāpat sākotnējais kontakts ar Latvijas valstspiederīgajiem bieži tiek dibināts tieši izlūkdienesta pārstāvētās valsts teritorijā. Ar īpaši vērtīgiem informācijas avotiem un kontaktpersonām, kuras izdevies iesaistīt sadarbībā, izlūkdienestu virsnieki parasti organizē tikšanās ārpus Latvijas. Gan sākot sākotnējos kontaktos, gan attīstot tālāko sadarbību, izlūki visbiežāk slēpj savu piederību specdienestiem.
Foto: SAB
2010.gadā ar Latvijas iedzīvotāju palīdzību SAB ieguva informāciju par fotorobotā redzamo personu, kura ir tikusies ar Latvijas valstspiederīgajiem Krievijas teritorijā.
SAB ir pamats uzskatīt, ka šī persona ir Krievijas izlūkdienesta virsnieks vai darbojas specdienestu uzdevumā.
Patiesā šīs personas identitāte SAB nav zināma, bet, sākot kontaktus, viņš ir stādījies priekšā kā kādas Krievijas politiskās partijas veidota inovāciju projekta konsultants. SAB ir zināms, ka attēlā redzamā persona ir vākusi izlūkošanas ziņas par Latvijas iekšpolitiku, īpašu interesi izrādot par politiskajām aktualitātēm priekšvēlēšanu laikā.
Tāpat persona ir meklējusi piekļuvi Latvijas drukātajiem medijiem, lai tajos publicētu noteiktus rakstus. SAB aicina atsaukties tos Latvijas iedzīvotājus, kuri Sanktpēterburgā, Maskavā vai Pleskavā ir tikušies ar attēlā redzamo vīrieti un viņš ir izrādījis interesi par politiskajām norisēm, Latvijas medijiem vai līdzīgām specifiskām tēmām.
